SOLENA: Nav ne vainas meldiņiem, man gan abas patīk!

priesteriene: Tadžmahals miglā nebūt nav piedzīvots, bet domāju, ka nebūtu tik iespaidīgs, kā pilnmēness laikā. Klusa vēlme, kuru sevī auklēju, ir piedzīvot vēl kādu Agras apmeklējumu un vērot Tadžmahalu mēness gaismas apmirdzētu. Netieku gudra, runā, ka no 1984.gada šie nakts apmeklējumi ir aizliegti/man gan pavadonis - vietējais brahmanis, pačukstēja, ka izredzētajiem ir iespēja to redzēt, vien nepaskaidroja, kas ir šie izredzētie?/, varbūt kāds zina ko vairāk?
Joprojām, no brīža, kad apmeklēju Tadžmahalu, nespēju nedomāt par to, kā šis brīnums iemirdzās nakts ainavā, kad mēness liek iemirdzēties visiem dārgakmeņiem, kas tik bagātīgi iestrādāti baltājās marmora sienās. Iztēlojos, cik sirreāli skan raudas baltā mežģiņrakstā izdobtā marmora cellē, cik apbrīnojamas zināšanas ir bijušas nepieciešamas, lai ko tādu uzceltu. Mulsina vien lelģenda par to, ka tas ir mauzolejs sievai, vietējie brahmaņi apgalvo, ka tā tikai tūristiem radīta pasaka. Tadžmahals ir cilvēka visslielāko ambīciju pieteikums Dievam. Mogolu imperators - valdnieks Šāhdžahāns vēlējās uzcelt sev troni, sacenšoties ar pašu Dievu, jo uzskatīja, ka nekā varenāka uz zemes par viņu nav. Arī par melno mauzoleju stāsti esot aplami, nekas tāds Šāhdžahānam neesot bijis padomā. Ne jau velti arhitektam Ustad Ahmed Lahori valdnieks lika nocirst rokas, lai viņš nekad un ne ko tam līdzīgu vairs neuzceltu.... Vai pamanīji Tadžmahalu miglā? Vai zini, ka šis brīnums vēl ir jāpagūst redzēt, jo tas strauji iet bojā? Izsīkstošā upe, kas mitrināja Tadžahala pamatu konstrukciju, ozolu pāļus, kas savukārt deva mitrumu baltajam marmoram, vairs nesniedz veldzi baltajam brīnumam, tas izkalst, plaisā un ir sācies jauns atskaites laiks.
Nu re, šorīt jau mūzika gardēžiem ir sasniegusi citu epoheju:))). Labrīt:))!