|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Riigas_spliins, 10-02-2011 17:00 |
|
89 |
Kapēc, ja valstī bardaks, man jākārto sava istaba? Sašutis Pēterītis teica par mamas prasību sakārtot istabu. Otrs populārs attaisnojums, - Juris arī tā darīja. Tad sekoja pilnīga vainas noliegšana un vainas novelšana uz citiem. Urrā, esam ieguvuši vidēji statistisko cilvēka attīstības modeli, balstoties uz augstāk minētiem četriem stūrakmeņiem veidojas cilvēka sirdsapziņa. Tagad Mēs brīnamies un spļaudamies lūkojot Domburšovu "Kas notiek Latvijā". Viss raidījums notiek bērnudārza grupiņā. Šmuce sataisīta un audzinātāja meklē vainīgo. Šovā pieauguši cilvēki, neviens nav vainīgs un tajā pat laikā vainīgi citi, kuri bija varas koalīcijā. Apbrīnojumu Domburu, visus gadus klusēt un diplomātiski neuzdod tiešus jautājumus.Viena bērnudārza grupiņa, agrāk tautas kalpi, tagad jau politiskā elite, nepiedienas tik turīgiem cilvēkiem saukties par kalpiem. Vēl mums ir sabiedrības krējums. Un tad pelēka masa, reizi četros gados zombējama. Laiks pienācis raidījumam "Kāpēc tā notiek Latvijā?" Uz katru raidījumu aicināti presē glorificētie un mūžam nevainīgie tautas kalpi, ups, politiskās elites locekļi. Jautājums pavisam vienkārš, kā iespējama tik burvīga metamarfoze no tautas kalpa par politiskās elites locekli ar miljoniem kontā, valstī, kur vairums iedzīvotāju uz nabadzības robežas vai zem tās. Mēs ejam Āfrikas ceļu vai tomēr būtu jāpieturas pie Eiropas kopienas vērtībām, kur galvenais ir cilvēks. Tāda jauka utopija, saprotu žurnālistus, arī viņi negrib zaudēt darbu un Domburam priekšā jauna līguma parakstīšana. Visi esam tikai cilvēki, gribas lētāku degvielu un pa draugam kādu blatiņu desertā. Atminoties bērnību par visu šo teātri pasmaidu, ko tik nedarījām un kā tik neattaisnojāmies, bet finālā ieguvām sev vēlamo vai pūtāmies stūrītī kaldinot atriebības plānus. Viena lieta ir skaidra, cīņa sākas katrā no mums, jāmaina attieksme un jāaplaista dzimtās zemes saknes katram sevī un apkārt esošos cilvēkos ar patriotisku lietu un nedrīkst slēpt sejas zem lietussargiem, jo zinam ar ko tas beidzas. Spokaini bet fakts. Dziesma mūsu tautu vienmēr vienojusi. Ir laiks dziesmotai atmodai, kad visi kopā uzrauj kādu veco ziņģi, attīras no naida un neiecietības pret apkārtējiem, apķeras un uzrauj vēl kādu dziesmu svētku dziesmiņu, un tā lai skudriņas skrien caur visu miesu un atmodina garu. Kad atkal būsim viena tauta. būs arī pārmaiņas. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
Politiskā delikatese (12)
Latvieši, ja zinātu kā mums veicas, esam Eiropā ar saudzējošiem priekš vairākuma laika apstākļiem, pie mums nevar ...
|
