Maiguma eņgelis

Man maigā rudens gaisma vienmēr ir kā simbols cilvēkam , kurš pats sevi , savas vājības un kļūdas, kā arī citus cilvēkus un visas viņu cilvēciskās dabas izpausmes uzlūko ar maigu skatienu . Ar maigu skatienu viņš maigā gaismā iegremdē pats savu un viņam apkārt esošo cilvēku realitāti . Maigajā rudens gaismā viss kļūst skaists . Koku krāsainās lapas iemirdzas visā sava krāšņumā . Pat nokaltis koks izskatās skaists . Viss iegūst savdabīgumu , mirdzumu . Es pazīstu vecus cilvēkus , no kuriem staro īpašs maigums . Viņu klātbūtnē es labprāt uzturos . Ar viņiem es labprāt aprunājos . No viņiem it kā staro atļauja , ka es drīkstu būt tāds , kāds esmu , un arī piekrišana : „ Viss , taču, ir labi” Dzīve šos vecos cilvēkus ir mētājusi šurpu turpu .. Viņi ir izgājuši cauri ugunij un ūdenim . Taču tagad , savas dzīves rudenī , viņi visu uzlūko ar maigu skatienu . Nekas cilvēcisks viņiem nav bijis svešs . Tomēr viņi neko netiesā un nenosoda . Viņi ļauj visam mirdzēt maigajā rudens gaismā tādam , kāds tas ir iznācis .

Vācu vārds milde(maigs) nāk no viduslaikiem un vārda mahlen(malt) . Tātad „maigs” nozīmē „ samalts , smalks , mīksts , viegls , mīlīgs” . Tas nozīmē , ka maigums gandrīz vai nenāk no dabas . Maiguma priekšnoteikums ir samalšanas process . Tikai tā cietais grauds kļūst mīksts un apaļīgs . Vecie , maigie cilvēki ir dzīves dzirnu samalti . Viņi ir piedzīvojuši krīzes , viņi ir bijuši izmisumā . Viņi ir šķērsojuši tumšas , šauras un ļoti bīstamas kalnu pārejas . Viņi smagi cīnījušies ar savām kļūdām un vājībām un arvien no jauna zaudējuši . Tomēr ik reizi viņi ir cēlušies kājās un turpinājuši cīnīties tālāk . Likteņa dzirnakmens maļot , viņus padarījis mīkstus . Viņi nav sacēlušies pret šo dzirnakmeni . Viņi piekrituši šai malšanai . Un tā viņi kļuvuši maigi . Varbūt viņi piedzīvojuši eņģeļa pieredzi , ko savā „ Eņģeļa lūgšanā” ir paudis Verners Bergengruens :

Maigums un lēnprātība sader kopā . Askēze , kas padara cilvēku tikai skarbu un paštaisnu , ir nevērtīga . Tikai tas , kurš ir lēnprātīgs un maigs kā Dāvids un Jēzus , kaut ko ir sapratis no garīgā ceļa . Tas , kurš skarbi nosoda citus , nav līdz galam pārvarējis savas kļūdas un vājības . Viņš tās ir vienīgi apspiedis . Viņš pret tām ir cīnījies ar varu . Un tagad viņš ar tādu pašu vardarbību vēršas pret citiem .Viņš savas apslēptās kaislības projicē uz citiem .Viņu nav samalušas patiesības dzirnas. Tāpēc viņš nekad nav kļuvis maigs , mīlīgs un lēnprātīgs .