Diena bez tevis

Vēl viena diena bez tevis. Mandarīns, saules pielietais, stāv uz palodzes, tikko no Spānijas atceļojis. Tajā rotaļājas gaisma. Paņemu, nolobu, sadalu daiviņās, un pa vienai mutē iekšā. Sulīgs, salds. Liekas, ka gaisma visa salīst manī iekšā.

Skumstu mazāk, ka diena (vēl viena) bez tevis pavadīta.

Palieku priecīga, jo zinu, ka Tu esi. Zinu pat, kas Tu esi. Es Tevi nepametīšu. Nekad. Manas domas Tevi nepametīs. Tu vienmēr tapsi aijāts tajās. Un, kad iegribēsi atnākt ciemos, es cienāšu ar tēju. Nopirkšu beidzot korķviļķi. Jā, un iešu ar Tevi makšķerēt. Zinu, jau zinu, es muldu, jo Tev taču nemaz negaršo zivis.

Manu dvēseli baros Tava laime, un mana nelaime, manas asaras un skumjas par to, ka neesi ar mani. Tu liec man justices dzīvai. Paldies par to. Tava Saule.