Sētnieka dziesma

Pēc trakā, izmisīgā skrējiena,

Kad krūtīs viss ir norimis,

Es lasu vētras nolauztos zarus,

Lai sniegs ir atkal balts un tīrs,

Es kurinu uguni ar sapņu iekuriem,

Es sildos uguns atspulgā,

Kā aklais sildās saulrietā,

Es savas domu vēstules tev sūtu,

Kā jūra sūta viļņus liedagam

Es tavu plaukstu sev pie krūtīm turu,

Tu turi manējo,

Līdz miglā kopā saplūstam.