Pr Ādamu, deju un minimālismu

Par Ādamu es nekad neesmu bijis labās domās. Kādam gan jābūt loham, lai sūda ābola dēļ, ko viņš no Ievas paņēma, sataisītu tādus mēslus! Kad man kāda sieviete dod ābolu, kļūstu tramīgs, jo atceros, pie kā šitais pasākums noveda Ādama gadījumā. Bet kad klausījos, skatījos šos klipiņus, tad padomāju, ka varbūt esmu pārāk bargs pret viņu. Ja nu Ieva bija apmēram tāda, kā tā, kas dejo, tad es viņu sāku nedaudz saprast, jo man , iespējams, arī kāja paslīdētu.

Deja un balets mani neaizrauj, jo ar cilvēka ķermeni kaut ko pateikt, salīdzinājumā ar mūziku, ir ļoti grūti. Ķermeņā valoda un iespējas ir ļoti skopas, salīdzinoši ar mūziku. Taču šajos gadījumos liekas, ka tas viens otru papildina, nevis traucē.

Man patīk minimālisms gandrīz visās jomās. Vai tad vienkāršs aplis nav skaists? Ja nebūtu skaists, tad tak Dievs tās sieviešu krūtis un dibenus būtu citā formā veidojis. Kad ieraugu jaunbgātnieku izcackotās mājas nožēloju, ka neesmu artilērists un man nav lielgabals. Varētu tad, ka tur neviena nav uztaisīt tādu riktīgu ba - bah, lai acis vairāk nepiesārrņo. Iepriekšējā dzīvē laikam būšu bijis terorists.

Viss šitais tirliņa murgojums ir sakarā ar Rene Aubry mūziku. Tur nav nekā ģeniāla, viss ir vienkāršs, nesamudrīts, gandrīz kā lauku zaļumballē, bet tā mūzika ir rakstīta priekš sevis vispirms, nevis lai tikai to pārdotu un tur ir saožams talants. Ja ir šīs divas lietas kopā (nesavtība + talansts), tad rodas vērtība, lielāka vai mazāka, bet vērtība, pie kuras man gribas ik pa brīdim atgriezties.

Divi īsi klipiņi ar to smuko babuli, kur arī man varētu kāja paslīdēt., ne tikai Ādamam

Viens roķiskāks no senākiem laikiem -

http://www.youtube.com/watch?v=IHuTRnsd-IQ&feature=related

Otrs nedaudz smagāks no jaunākiem laikiem -

http://www.youtube.com/watch?v=BZ_CF6UT1o4&feature=related

Un vienkāršais, bet tajā paša ļoti smalkais gabals dzīvajā koncertā -

http://www.youtube.com/watch?v=sMnaD-owVR0