Mierinājuma eņgelis

Mierinājums ir pieprasīts tad , kad mēs pieredzam zaudējumu – kad izjūk draudzība , kad mūs dziļi ievaino , kad nomirst mīļotais cilvēks. To , cik dažāda var būt mierinājuma pieredze, varam redzēt , ja paskatāmies uz valodu .Vācu vārds „mierinājums” nāk no tās pašas saknes kā vārds „uzticība”. Tātad tam ir kāda saistība ar stingrumu . Tas , kurš piedzīvojis zaudējumu , pazaudē līdzsvaru . Viņam ir vajadzīgs kāds , kurš atkal dāvā stingrumu un spēju pastāvēt .Mierināt , tas nozīmē: pasaukt pie sevis , ielūgt , uzaicināt palīdzēt , uzmundrināt , mierināt ar labiem vārdiem . Tam , kurš piedzīvojis zaudējumu , ir vajadzīgs eņģelis , kas stāv viņam blakus , kas uzķer viņu , kad nepieciešams , un kas iesaka viņam kaut ko labu. Mierināšana ar vārdiem , kas atkal ienes jēgu bezjēdzībā, kuru nes līdzi ikviens zaudējums . Tomēr šie vārdi nedrīkst būt tukši . Jo tukšu cerību solījumi nemierina , tie iet garām. Es pasaku kaut ko , par ko pats neesmu pārliecināts . Es ņemu mutē vārdus , kas nesniedz atbalstu un nedod jēgu . Bet mierināt nozīmē runāt ar otru , teikt vārdus , kas sasniedz viņu , kas attiecas uz viņu personiski, kas iespiežas viņa sirdī . Mierināt nozīmē: atrast vārdus , kas plūst no sirds uz sirdi,-vārdus , kas nāk no sirds, nevis balstās uz tukšām frāzēm , vārdus , kas aizkustina otra sirdi, kas atver viņam jaunu horizontu un dod atkal stabilitāti . Mierināt – nozīmē būt ar to , kurš ir viens pats, kurš ir atstāts viens ar savu sāpi, ar savu zaudējumu , savu postu . Mierināt nozīmē ienākt pie tā, kurš ir noslēdzies sevī , kuram posts ir aizslēdzis muti un sirdi. Ne katrs to prot . Ne katram ir drosme pieklauvēt pie tā , kurš ir nocietinājies aiz savas sāpes kā aiz aizsargvaļņa . Ne katram ir drosme ieiet sēru namā , kurā viņu sagaida posts un vientulība , kas ir dziļi kā bezdibenī. Būt kopā ar otru nozīmē arī dalīt viņa sāpi un palikt sāpēs pie viņa . es nevaru mierināt otru, nākot no ārpuses un runājot dievbijīgus vārdus, kurus es kaut kur esmu lasījis . Man ir jāienāk pie viņa . Man ir jāiztur viņa tumsas , sašķeltības , ciešanu mājā . Ja tu spēsi ienākt sēru namā, tad sērojošais uztvers tevi kā mierinājuma eņģeli . Viņš pieredzēs , ka caur tevi viņu apmeklē Dieva eņģelis kā „starojoša gaisma no augstumiem” (Lk 1,78)

Jau kopš senseniem laikiem cilvēki savās sāpēs no visas sirds ir lūguši eņģeli, lai viņš atnāk un paliek pie tiem . Ļoti iespaidīgi to savā tenora ārijā no kantātes par godu ercenģeļa Miķeļa dienai ir apdziedājis Johans Sebastians Bahs :”Palieciet , eņģeļi, palieciet pie manis! Stāviet man klāt no abām pusēm , lai mana kāja nepaslīd.” Tā ir ļoti sirsnīga dziesma , kas paļaujas uz to , ka netiekam pamesti vieni paši savās ciešanās , ka Dieva eņģeļi mūs pavada un paliek pie mums, un iztur kopā ar mums , kamēr mūsu sāpes pārvēršas par pateicības dziesmu .Es novēlu , lai tevi tavās ciešanās arī mierina eņģelis, lai viņš tev palīdz atkal atgūt stabilitāti, kad tu sāc ļodzīties , lai viņš tevi mierina ar labiem vārdiem , lai viņš tev saka labus vārdus tad , kad tu sāpēs esi kļuvis mēms , lai viņš apmeklē tevi vientulībā un dāvā sajūtu , ka vairs neesi viens , ka tev blakus ir eņģelis , kurš iet ar tevi pa visiem taviem ceļiem . Ja zini, ka mierinājuma eņģelis ir pie tevis , tu savām bēdām vari nostāties pretī mierīgi un ar paļāvību, tev nav jācenšas tām pēc iespējas ātrāk pārlēkt pāri . Mierinātas bēdas tevi vairs nevis paralizēs , bet gan ievedīs savas būtības noslēpuma dziļumos un Jēzus Kristus noslēpumā , kurš ir nokāpis pie mums lejā mūsu bēdās kā „ visas pasaules mierinājums”.