Ceļā došanās eņgelis

Iekārtoties reizi par visām reizēm siltā un jaukā vietiņā un apmesties tur uz dzīvi ,justies drošībā un mājās – tās ir cilvēka mūžsenas ilgas . Tur , kur cilvēkam patīk , viņš vēlas uzcelt savu telti un palikt uz visiem laikiem . Taču vienlaikus viņš arī apzinās , ka šeit , šajā pasaulē , nevar iekārtoties uz visiem laikiem .Taču vienlaikus viņš arī apzinās , ka šeit , šajā pasaulē , nevar iekārtoties uz visiem laikiem . Cilvēkam pastāvīgi jādodas ceļā . Atkal un atkal . Apmetne , kuru viņš uzcēlis un kurā omulīgi iekārtojies , ir jānojauc , lai tiktu tālāk . Nojaukšana ir ceļā došanās priekšnoteikums . Vecais ir jānoplēš . Tā turpināties vairs nevar . Es nevaru mūžīgi palikt tur , kur atrodos pašlaik.

Kamēr mēs esam ceļā , mums atkal un atkal jānojauc uzceltās teltis un jādodas uz jaunu zemi . Katra došanās ceļā sākumā izraisa bailes . Jo ir jānojauc viss vecais , labi pazīstamais .Un , kamēr es jaucu nost veco, es vēl nezinu , kas ar mani notiks pēc tam . Nepazīstamais manī rada baiļu sajūtu . Tomēr došanās ceļā vienlaikus slēpj sevī arī apsolījumu – kaut kā jauna , vēl nekad nebijuša , nekad neredzēta apsolījumu . Tā cilvēka dzīve , kurš atkal un atkal nedodas ceļā , sastingst .Tas , kurš nemainās , kļūst vecs un smacīgs . Jaunas dzīves iespējas mūsos grib doties ceļā . Bet tās to var darīt tikai tad , ja ir noplēsti vecie dzīves paraugi .

Mēs gribam apmesties tur , kur mums kaut kas patīk un aizkustina sirdi . Mācekļi Tābora kalnā ļoti vēlas uzbūvēt trīs būdiņas un palikt aplaimojošajā apskaidrības pieredzē uz visiem laikiem . Taču Jēzus tam nepiekrīt . Jau nākamajā acumirklī Tābora kalna gaismu nomaina tumšs mākonis .Viņi nevar šo pieredzi paturēt , viņiem ir jāceļas kājas un jādodas uz ieleju . Tur viņiem pietrūkst kalna skaidrības . Katra dziļāka reliģiskā pieredze vēlas mūs pavedināt , lai mēs tajā ērti iekārtotos un paliktu tur uz visiem laikiem , lai mēs cieši pieķertos tam , ko nevar paturēt . Dievs neļauj sevi paturēt . Viņš pēc savas būtības ir izceļošanas , ceļā došanās Dievs – Dievs kas atkal un atkal mums atgādina , ka jādodas ceļā . Mozum Viņš saka : Ko tu brēc uz Mani? Saki izraēliešiem , lai viņi dodas ceļā.” (Izc 14,15(2.Mozus grām.) Izraēliešiem ir bail doties ceļā . Viņi Ēģiptē jūtas apspiesti un nebrīvi , taču ir iekārtojušies un pieraduši pie svešzemnieku jūga . Vismaz viņu gaļas bļodas ir pilnas . Viņi vēlas doties projām , bet vienlaikus arī baidās . Atkal un atkal mēs pieredzam šo pretrunu . Mēs esam neapmierināti ar to , kā dzīvojam pašlaik . Taču vienlaikus mums ir arī bail nojaukt labi pazīstamo un uzdrošināties doties pretī iekšējam un ārējam apvērsumam .Tomēr dzīvi mēs pa īstam izdzīvosim tikai tad , ja būsim gatavi arvien no jauna doties ceļā . Mums , tāpat kā izraēliešiem , ir vajadzīgs eņģelis , kurš dod drosmi doties ceļā , kurš tur savu zizli par mūsu baiļu Sarkano jūru , lai mēs paļāvīgi un droši varētu soļot cauri dzīves straumēm .

Šodien ceļā došanas eņģelim neklājas viegli .Mūsu laiku pamatnoskaņojums nav ceļā došanas noskaņojums , kāds tas bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados , kad vispirms baznīcā – pēc Vatikāna otrā koncila – un tad sabiedrībā – pēc studentu nemieriem – valdīja stipri izteikts noskaņojums doties ceļā . Mūsdienu sabiedrībā drīzāk valda rezignācijas , sevis žēlošanas , depresijas un gaudulīguma pamatnoskaņojums . Cilvēki labāk pažēlo sevi un pasūdzas , ka ir grūti un ka tur jau neko nevar darīt .

Tāpēc tieši šodien mums ir nepieciešams ceļā došanās eņģelis , kurš dāvā cerību mūsu laikiem , kurš liek mums celties kājās un doties uz jaunu krastu , kurš liek mums uzdrošināties doties ceļā , lai varētu uzplaukt jaunas saskarsmes un kopā būšanas iespējas , jauna attieksme pret radību un raisītos jauna fantāzija politikā un ekonomikā. °Un pie tā pieder arī tas , ka tu pats savā galvā salauz savu priekšstatu rāmjus un sastingušās bildītes. Iekšējo blokāžu saspridzināšana , noslēgtības atvēršana , atteikšanās no vecajiem ieradumiem un faktiskajiem īpašumiem – tas viss paver mums iespēju doties ceļā uz jauniem dzīvesveidiem un jauniem dzīves posmiem.

Bieži tu vilcināsies , jo nezināsi , uz kurieni tevi aizvedīs ceļš .Tad lai tev palīdz ceļā došanās eņģelis un iedveš drosmi iet pašam savu gaitu , sakot :

Jo eņģeļi dzīvo blakus ,

Lai uz kurieni mēs arī dotos