|
Zināt savu vietu vai nospēlēt tās lomu. Kā rīkoties nosakām katrs pats, tad kāpēc apstākļi mūs ietekmē. Visbiežāk, pārdomājot šo un to, seko piezīme, beigt cepties. Tiklīdz cilvēks nav aizņemts ar nopietnu padarīšanu, mūždien izgudro muļķīgu pļāpāšanu par to, cik grūti saprst otru. Tomēr es nevienu nekur neaicināšu, jo manā bezdarbnieka dienasgrāmatā stāv ieraksts, par pēdējo latu nopirku baltas zeķbikses piecminūšu iznācienam uz skatuves. Tātad, neadekvātas rīcības rezultātā, varam pārmetumus mest mēslainē. Jo manai ģimenei [es un mans suns] ir balts aksesuārs. Ko es labprāt šodien apēstu?! Iedomājos, pa seniem laikiem, piezvana paziņa un aicina uz pusdienām. Protams savas orģinalitātes iespaidā, aizvizina kārtējo reizi pēc iespējas tālāk no dzīves vietas, par ko es tikai varu brīnīties. Nu tad es nezinot, kā īsti drīkst draugu/paziņu izmantot ēdienkartē vienmēr izvēlos vidēji normālās cenās izliktās porcijas, Tātad šodien es ēstu Frī kartupeļus [jo ilgi esmu ievērojusi veselīgāk ēst] un sautētu cūkgaļas ribiņu, neatteiktos no zaļumiem, bet alus gan nenāks man par labu. Šajā briesmīgajā gripu laika iespaidā mans kakls ir nesamērīgi jutīgs. Tā vien iestāstu, ka es nedrīkstu [ar lieliem burtiem] slimot. Mans pēdējais lats atdots par baltām...., protams nav smuki atkārtoties un cepties. Un neticu, vai ir iespējams atļauties šobaltdien aptiekā iepirkties līzingā vai uz kredīta. Skaisti- no iztēlotām gardām pusdienām es nonācu pie kredītsaistībām. Tiešām, kāds tur brīnums, ja tevi apsauc par gruzonu. Labu apetīti tiem, kas bauda frī kartupeli ar cūkas cepeti vai sautētu ribiņu un kas bauda sev tīkamāku stāstu par manis sacepto. P.s. jau iepriekš kaunos par drukas kļūdām bez kurām nekad neizpalieku. |
