Drosmes eņgelis

Senaugšvācu vārds muot sākotnēji nozīmēja „pēc kaut kā tīkot , spēcīgi vēlēties , kārot”. Tas atbilst grieķu vārdam thymos , kas nozīme cilvēka dabu , noskaņojumu , dvēseles emocionālo daļu . Sākot ar 16.gadsimtu , vārds „drosme” ieguvis arvien lielāku drošsirdības nozīmi . Drošsirdība pieder pie četriem lielajiem tikumiem . Tā apzīmē bezbailību briesmu priekšā .Tās pirmsākumi meklējami – tā domā ētikas speciālists Demmers – gara cēlumā un prasa gatavību uzņemties upuri , caursišanas spējas un gribu aizstāvēt savas tiesības . Drosme un drošsirdība tiek prasīta ne tikai no karavīriem , bet arī no katra cilvēka . Mums visiem vajadzīga drosme , lai dzīvotu paši savu dzīvi – dzīvi , kas mums jau paredzēta no laika gala . Pārāk viegli mēs pielāgojamies citiem , pārņemam viņu priekšstatus , lai tikai nesāktu peldēt pret straumi .Mūsdienās , no vienas puses , valda liberālisms , kas visu atļauj , tomēr , no otras puses , vērojama liela vienveidība .Mediji paziņo vienu normu , kura visiem šodien jāievēro, kādiem mums jābūt , kā jādomā , kā jāģērbjas , kas jādara . Tad ir vajadzīga liela drosme būt citādam – rīkoties tā , kā man ir labi .

Drosmes eņģelis tev vajadzīgs , kad tavi kolēģi aprunā kādu citu kolēģi . Nezākāties viņiem līdzi , bet gan norādīt , ka labāk to būtu pateikt viņai pašai , vai arī pārtraukt runāšanu par citiem , piemetinot , ka to visu jau var skatīt arī citā gaismā ,- tas prasa drosmi .Sākumā tava raža , ko ievāksi , būs nesapratne .Citi tev varbūt pārmetīs , ka esi farizejs . Kolēģe taču ir šausmīga . Cilvēki neļauj sevi tik vienkārši apšaubīt. Ja saņemsi drosmi un liksi pārtraukt klačoties , tad tie , kas klačojas , jutīsies pieķerti un gribēs attaisnoties , par grēkāzi padarot tevi . Vajadzīga liela drosme izteikt savu viedokli arī tad , ja citi grib tevi izolēt un pārmest , ka tu taču arī runā par citiem .

Lai drosmes eņģelis stāv tev klāt , kad tev jāpieņem lēmumi – lēmumi par savu darbu vai savu dzīves ceļu . Precēties , uzdrošināties piekrist savienoties ar otru cilvēku pieder pie viena no šiem svarīgajiem dzīves lēmumiem . Mūsdienās pierasts pārmest laikabiedriem , ka viņi ir vāji lēmumu pieņemšanas ziņā , ka viņi lēmuma pieņemšanu labāk atliek un nevēlas saistīties .Katrs lēmums saista mani – vismaz sākumā . Un no šādām saistībām daudziem ir bail .Tad , kad tev jāpieņem svarīgi lēmumi , vari lūgt , lai drosmes eņģelis tev palīdz . Nekad nebūs garantijas , ka tavs lēmums ir absolūti pareizs .Nav absolūti pareiza ceļa .Tomēr , nonākot krustojumā , mums ir jāizšķiras . Mēs varam iet tikai pa vienu ceļu , ja gribam tikt tālāk .Un katrs ceļš reiz novedīs pie šauras kalna takas , kurai būs jātiek pāri , lai mūsu dzīve izvirzītos tālāk . Jēzus aicina iet pa šaurajiem vārtiem un pa šauro ceļu (sal Mf7,13-14f) . Plats ir ceļš , pa kuru iet visi . Tev jāatrod savs ceļš . Tad nepietiek ar to , ka mēs skatāmies , ko dara citi . Tev uzmanīgi jāieklausās , kas ir tavs ceļš .Un tad drosmīgi jāizšķiras iet pa šo ceļu , pat ja tu dažreiz jutīsies ļoti vientuļš . Jo tikai tavs ceļš ļaus tev augt un vedīs uz patiesu dzīvi. Dzīve arvien tevi noliek uzdevumu priekšā , kas jāpaveic tieši tagad . Citādi būs par vēlu . „To , kurš atnāk par vēlu , soda dzīve”, teicis Gorbačovs , un tas kļuvis par spārnotu teicienu .