Patiesīguma Eņgelis

Par patiesu mēs saucam cilvēku ,kurš ir īsts un pilnīgā saskaņā ar sevi . Jēzus saka par Nātānaēlu : „Tur nāk īsts izraēlietis , vīrs bez viltus”(Jņ1,47) Viņš dzīvo nevis pēc aprēķina , bet gan pēc savas iekšējās patiesības. Viņš ir brīvs no intrigām , no diplomātijas , no domām , ka citiem sevi labāk pārdot . Viņš dzīvo saskaņā ar sevi .

Viņš ir īsts . Viņš saka to , ko domā . Viņš rīkojas tā , kā liek sirds Tiekoties ar šādiem cilvēkiem , var zināt , par ko ir runa . Viņš neslēpj savas domas un jūtas . Viņam nav bail, ka mēs viņu pazīsim . Viņš rāda sevi tādu , kāds viņš ir , jo viņš atzīst sevī visu , kas viņā ir . Viņš neko neslēpj, jo viņam nav ko slēpt, jo viņā drīkst būt viss .Patiess cilvēks ir arī brīvs. Jo vienīgi patiesība darīs mūs brīvus. Mūsdienās ir tik daudz cilvēku , kas bēg paši no savas taisnības . Viņiem ir bail nostāties aci pret aci ar savas sirds realitāti . Viņi krīt panikā , ja viņiem kaut uz brīdi jāpaliek klusiem . Jo tad viņos varētu parādīties kaut kas tāds , kas viņiem ir nepatīkams . Tāpēc viņiem visu laiku sevi ar kaut ko jānodarbina , lai tikai varētu izbēgt no savas patiesības . Viņi visu laiku pēc kaut kā dzenas un drudžaini steidzas . Visļaunākais , kas ar viņiem var notikt , ir piedzīvot acumirkli, kurā nekas nenotiek, kurā gaismā nāk paša patiesība. Tam , kurš bēg no savas patiesības , vajag daudz enerģijas , lai noslēptu to no citiem . Viņš visu laiku domā , ko citi varētu par viņu nodomāt. Viņš lauza galvu par to , ko viņam teikt, lai citiem tas patiktu , lai citi neprātotu par viņa psihisko struktūru, par viņu apspiestajām dziņām , par viņu kompleksiem . Katrs vārds viņam bailīgi jāpārdomā, vai tikai tas nevarētu norādīt uz kādu neirotisku kompleksu vai apslēptu ēnu. „ Esamības apslēpšana” . Plīvurs tiek novilkts nost , un mēs redzam īsto , patieso esamību . Tas , kurš dzīvo patiesi , neko neslēpj, no viņa izstaro viņa patiesā būtība. Patiesīguma eņģelis grib atkal un atkal atvērt tev acis , lai tu ieraudzītu pats savu īsto realitāti . Eņģelis atņem plīvuru , kas visu apklāj . Un viņš atbrīvo tevi no brillēm , caur kurām tu uz visu skaties . Varbūt tev ir tumšas brilles , kas visu rāda nepareizi .Tu redzi tikai negatīvo . Vai arī – tev ie rozā brilles. Tu negribi redzēt cilvēkus un viņu problēmas . Lai varētu ērtāk dzīvot , tu kaut ko sev iestāsti . Patiesīguma eņģelis noņem no tavām acīm visas brilles, kas izkropļo īstenību . Eņģelis rāda tev īsto .”Ja Dievs dvēselei sūta eņģeli, tā patiesi gūst atziņas”, raksta Ekharts.

Patiess cilvēks piespiež mūs nostaties aci pret aci pašam ar savas sirds patiesību . patiesa cilvēka tuvumā mēs nevaram nekur paslēpties , bet mums arī nevajag vairs slēpties, jo atrodam sevī drosmi , lai parādītu paši savu patiesību. Kad Jēzus runāja , nešķīstie gari, sliktās domas , kas saduļķo cilvēka garu , kas padara to netīru ar indīgām jūtām, nevarēja paslēpties . Ar Jēzus vārdu tās tika izvilktas gaismā . Tā attēlo evaņģēlists Marks . Kad Jēzus pirmo reizi sprediķo sinagogā , kāda vīra nešķīstais gars skaļi iekliedzas .Viņš redz , ka vairs nevar noslēpties aiz saviem kritiskajiem un ironiskajiem izteikumiem . Viņam jānostājas patiesības priekšā . Un viņam tas nozīmē iziet no tā vīra , atlaist viņu atkal brīvībā (salMk1,23). Jēzus patiesums atbrīvo cilvēkus no nešķīstiem gariem , kuri izkropļo patiesību un vilto to. Cilvēki tiek dziedināti , viņi kļūst par īstiem , patiesiem cilvēkiem.