|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 26-01-2011 11:12 |
|
27 105 |
|
Emancipācijas ideju pārņemtas, sievietes izdomājušas līdzināties vīriešiem, kļūt "patstāvīgas", pašas veidot savu karjeru un dzīvi.Sieviešu līdztiesība un viss emancipācijas murgs ir sagriezis kājām gaisā jebkādas veselīgas attiecības starp vīrieti un sievieti un principā ir sagrāvis arī ģimenes. Sievietes no apbrīnas, mīlestības un pielūgsmes objekta ir kļuvušas par līdztiesīgu subjektu. Skan briesmīgi, bet tā tas arī ir. Šo absurdu apliecina fakts, ka sievietes vēl joprojām grib būt pielūgtas, apbrīnotas un mīlētas, bet tanī pat laikā arī emancipētas un līdztiesīgas.Līdztiesības ideja starp vīriešiem un sievietēm pašā saknē ir aplamāka par aplamu. Pretstatu harmonijas vietā cilvēki grib noreducēties līdz vienādajam. Tas ir tas pats kā, ja ūdens pieprasītu tiesības līdzināties ugunij vai nakts tiektos kļūt līdzīga dienai. Sievietes cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi. Neizdosies. Viena no sfērām cietīs. Un, kā dzīve rāda, arvien vairāk un vairāk sāk ciest mīlestība, apbrīna un pielūgsme. Sievietes vienlaicīgi to nepārtraukti pieprasa no vīriešiem, tanī pat laikā neapturami brauc pretējā virzienā.Sievietes ir izcīnījušas līdzvērtīgas tiesības piedalīties lodes grūšanas un vesera mešanas sacīkstēs, šķūrēt sniegu, dienēt armijā, vadīt organizācijas un pat valstis. Sievietes meklē laimi ne sievišķīgās sfērās. Tāpēc arī sirgst ar neapmierinātību un nepiepildītības sajūtu. Sievietes emancipācijas rezultātā sāk zaudēt savas vērtīgākās īpašības un dotības.Bēda slēpjas apstāklī, ka tiesības dod ne tikai iespējas, bet uzliek arī pienākumus. Iegūstot vīriešu tiesības, sieviete vienlaicīgi uzņemas arī pienākumus, kas neatbilst viņas dabai. Patērējot milzīgu enerģijas daudzumu, sievietes mērkaķojas pakaļ vīriešiem. Nav brīnums, ka nepaliek laika sievišķīguma izkopšanai. Zaudētājos no tā paliek, pirmkārt, jau pašas sievietes, otrkārt, protams, arī vīrieši un, treškārt, neizbēgami tie ir bērni, kas mātes mīlestības vietā saņem mammas telefona zvanu no ļoti svarīgas sapulces, kura kārtējo reizi ievilksies līdz vēlam vakaram. No šādiem bērniem vēlāk izaug vīrieši, kas nemāk cienīt sievietes, jo nebija jau iespēju to iemācīties.Ja atrastos kāds vīrietis, kas emancipācijas murga nomākto sievieti vienkārši samīļotu, apčubinātu, un nevis reizi gadā, bet katru dienu... Ja sieviete sajustos gribēta un mīlēta, un tā justos katru dienu ... Tad sievietei nebūtu grūti ātri vien apjaust, ka sievišķīga sieviete ir daudz vērtīgāka par emancipētu sievieti. Sieviete sev vēlas vīrišķīgu vīrieti. Velti domāt, ka vīrietis sev nevēlas sievišķīgu sievieti. Nevienam normālam vīrietim neinteresē ne emancipēta, ne marcipanizēta, ne performēta vai vēl kādā veidā deformēta sieviete.Taču likteņa ironija ir tāda: jo sieviete ir sievišķīgāka, jo lielākas iespējas viņai dabūt vīrišķīgu vīrieti, un, jo sieviete ir deformētāka, jo atbilstošāku otro pusīti viņa saņems. Līdzīgais pievelk līdzīgo. |
Just_: Bla, bla, bla... Kur atsauce uz avotu, ko? Raksta autors/autore ir ņekaja Govinda, un raksts ir maksimāli stulba seksisma izpausme. #1 2011-01-26 11:19
laukroze: bēdīgi jau tas ira. #3 2011-01-26 11:24
ponytail: Žēl tikai, ka ļoti bieži šīs it kā izcīnītās "tiesības" ir sekas vīriešu nespējas/trūkuma uzspiestiem pienākumiem. Un neba jau aiz labas dzīves (ja nu mēs vērīgāk vēsturē ieskatāmies) sievietes sāka rauties pēc tiesībām. T.i., tiesības uz smagu darbu (un ne tuvu ne uz "kopšanos") viņām bija garantētas jau aizlaikos. #4 2011-01-26 11:28
Pārējos 20 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
