SNIEGVĀCIS UN MĀKSLABija tā - sniga sniegs, lielām pārslām, Pluksa sēdēja pie loga un skatījās ārā, viss bija mierīgi. Bet tad...no tāluma sāka velties šurp dārdoņa. Drīz tā pārvērtās par milzu Sniegvāci, kurš brauca tīrīt ielu...jeb varbūt darīt ko pavisam citu. Sniegvācis braukāja pa ielu, mazliet pabīdīja sniegu uz vienu, uz otru pusi, bet tad iededza uguni uz jumta un nolēma radīt MĀKSLU Viņš braukāja turp un atpakaļ, pagriežoties un atgriežoties, kas viņam nemaz tik viegli nepadevās, bet Sniegvācis bija neatlaidīgs. Un tad arī MĀKSLA bija gatava! Garāmbraucošās automašīnas uz brīdi piestāja, lai apskatītos, kas viņam izdevies, atzinīgi uztaurēja un devās tālāk. Bet Sniegvācis bija laimīgs, kaut arī viņš zināja, ka sniegs ātri apklās viņa izveidoto MĀKSLU un tā pazudīs bez pēdām, bet TAJĀ BRĪDĪ, kad MĀKSLA tika radīta, laimes sajūta atsvēra visu, kas sekos pēc tam... P.S. Viss radīts pēc patiesiem notikumiem šonakt, ap pusnakti, skatoties ārā pa logu |
