tā ir kā ir

...un gadās reizēm tā, ka viss ir piegriezies līdz maximumam.Liekas, ka varētu atmest visam ar roku, un iet kur acis rāda.Tikai attur tas, ka cilvēks ir atbildīga būtne, un mums jāatbild par tiem kurus esam pieradinājuši.Jāpārkāpj pāri reizēm ir sev.Jautājums ir tikai-cik ilgi kāpsi sev pāri?  ILGI! Tik cik vajadzēs un tik cik pietiks spēka! Nav jau tā , ka ir tikai sliktas dienas, ir arī labas, bet tās labās dienas tomēr neatsver to spriedzi, kas jāiztur.Sajūta reizēm ir tāda, ka liekas tā novilktā stīga kaut kur dziļi iekšienē, tomēr kādreiz trūks, un tad ir bailes iedomāties, kas notiks.

P.S. ar humora piedevu , tad iedomājos, ka tālu nevajadzēs iet:)Darbs ir attiecīgā iestādē, pa blatu varēs labu vietu dabūt:)

http://www.youtube.com/watch?v=0O8lW5hDplE