Dažas V.Atāla domas pelēkajā rītā, jo pašam savu jau nav

Cik dīvaini, ka muļķība ir gudrības mērs.

Runā daudzi, bet pasaka retais.

Ja kāds teic, ka latvieši ir cūkas,neliedziet viņam to prieku piepulcēties.

Mēdz teikt, ka visas sievietes ir vienādas.
Vienādas ir tikai tās, kas tevi negrib, un tās,
kuras tu negribi,- pārējās ir dažādas.

Gudrība nekad nav bijusi pārāka par muļķību.
Mēs runājam vecas gudrības, darot jaunas muļķības.

Nepateicība ir pasaules alga, bet, kā visas algas, tā ir jānopelna.

Ja tu esi mana nelaime,es droši zinu,ka tu nepaiesi man garām.

Nejautā, par ko es domāju, bet gan - par ko es klusēju.

Dzīve ir skaista, mēdz teikt.Nē, pasaule ir skaista,bet dzīve - kā nu kuram

Nepārliecini mani savā spēkā.Vārdi lai paliek tiem,kuri taisnojas.

Es neprotu tik ļoti melot,lai saprastu visus.

Poētika ir tā, kad tu runā šķērsām,bet tevi tomēr saprot.

Man žēl to cilvēku, kuri moralizē, -būtu labāk nodarbojušiesar kaut ko pieklājīgāku.

Dzīve var kļūt par ieilgušu un sliktu ieradumu.

Briļļainai sievietei noņemt brilles arī ir intīms process - acis paliek bez biksēm.

Trīs lietas, ko nedrīkst pārtraukt: lūgšana, dziesma un sekss.

Es tev varētu novēlēt kaut ko labāku, bet, ja tas nav iespējams, tev ir jāsamierinās ar mani.

Es esmu izcils, tikai nezinu, kur.Tev jāpalīdz man to noskaidrot.