Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 14-01-2011 20:18		10 64
Mēs tiksimies, kad atkal kusīs sniegi, Un apkārt ziedu burvībā viss grims, Kad ceļā pūtīs dienvidvēji liegi, Un varbūt jauna cerība tad dzims. Ar rudens vējiem sirdī ienāk vēsums, Kāpēc, tam bija jānotiek ar mums, Vai jūra zin, kad paisums būs, kad bēgums, Nav zināms dvēselei, kad priecāsies, kad skums. Nāk pavasars ar cerībām tik lielām, Un līdzi tam tu smaidošs tāds un lēns, Sāk lietus dubļus noskalot no ielām, Bet dvēselē līst piliens vēss un rēns. Jo nevar vienkārši tā aiziet ,atnākt, Un ziemas puteņiem ļaut aizvirpuļot līdz, Tad jādomā, vai labs kas tur var sanākt, Šī doma nepamet un asīs dīc. Mēs tiksimies,bet būs jau viss par vēlu, To nožēlot, kas pagājis ir jau, Tu manī raudzīsies ar skatienu tik žēlu, Ir mīla zudusi, tās vienkārši vairs nav..... (Dzidra Čumakeviča)

Komentāri

netaakaavisi: uj,ku labi vārdi.....

2011-01-14 20:48

2011-01-14 20:59

Vikinja: Saskumdināja mani šie vārdi :(

2011-01-14 20:52

selenga: Kāpēc parasti ja patiesi,tad tiek uztverts ar skumjām?

2011-01-14 20:59

laukroze: tā mēdz notikt, skumji varbūt tāpēc, ka abi cerēja, ko vairāk..:)

2011-01-14 21:09

2011-01-14 21:14

Vikinja: Tieši tāpēc, ka patiesi, un līdz ar to aizskar tādas stīgas, kuras parasti norok dziļi, dziļi

2011-01-14 21:23

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.