|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Red_lipstick, 14-01-2011 13:29 |
|
1 76 |
BrīdinājumsNakts vidū es uztrūkos no čukstiem.Kāds staigā man aiz loga - klusiem,lēniem soļiem.Reizēm iesmejas,reizēm ieraudas,kā mazs bērns.Bailes sastindzina,bet pa mazu spraugu aizkaros,paskatos laukā.Aiz loga neviena nav.Tikai izmīdīts sniegs - basu kāju atstātas pēdas....Es pieskrienu pie durvīm,jo tur ir dzirdama skrāpēšanās un pieslāpēti klaudzieni.Nu jau,nepacietības pārņemta es griežu slēdzi un neveikli mēģinu atmūķēt piekaramo ķēdi....Nez kāpēc mani pārņem steiga un panika.Bailes pazūd.Uzrauju mēteli uz pleciem un izeju laukā.Atkal ķērc tas nolādētās vārnas....Aiz muguras koku zaros es pamanu mazu,pelēku, čokurā sarāvušos meiteni.Nosalušās,zilās rokas un basās kājas brīvi kūļājas pāri zaram.Es ietiņu viņu mētelī un grasos nest iekšā....bet kāds dīvains spēks man neļauj to darīt,es netieku ne no vietas."Es esmu meitene ar sērkociņiem.Pēkšņi viņa ierunājas:"Esmu tavs sargeņģelis.Atceries to pasaku?Tava mīļākā...." Meitene noglāsta manu vaigu un turpina:"Ne visi eņģeli ir baltiem spārniem.Katram savs....Un ne jau nāve nāk katram pakaļ,bet gan sargs".Es klausos un vārdi - nāk pakaļ,mani atmodina kā no miega...Pakaļ,pakaļ.Man kaut kur jāiet?Kā dzirdēdama manas domas,meitene atbild : "Dievam ir ienākusi prātā doma par lielo sprādzienu...." Mans sargeņģelis ir nosalis bērns.....Dievam ienākusi prātā doma.....Vārnas.....Sniegs....Es atkal esmu gultā.Ir pienācis rīts.Pie gultas nomests mans mētelis un kaudzīte izdegušu sērkociņu......Tas bija brīdinājums?Tas bija brīdinājums! |
Polus: Raksti, lūdzu, biežāk. Patīkama pārmaiņa uz kopējā pelēcības fona. #1 2011-01-14 14:13
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|