iemīlējies?-padomā kā tas izskatās..:))))

Vērot tikko iemīlējušos pāri ir tāpat kā vērot mazu kucēnu, kurš neticami priecīgi luncina savu astīti, skatās ar savām laimīgajām actiņām virsū visiem, kuri kaut tikai mazliet vērš savu sajūsmas pilno skatienu viņam virsū, mazliet bezjēdzīgi skrien pa apli, lai gan labi zina, ka aplis nekad nebeidzas, bet tas jau arī ir tas pats labākais, jo visi brīnumi ir tieši tajā, ka skriešanai uz apli nevajag mērķi, licenci, žūriju, skeptiskas piezīmes vai atalgojumu, viss slēpjas tajā, ka kucēns vienkārši skrien un ir laimīgs, kamēr pārējie apkārt jūsmo un izsaka piemīlīgas piezīmes. Tieši tāpat tas notiek ar tikko iemīlējušos sievieti un vīrieti. 

Viņiem ir pašiem savs bezgalīgais aplis, kurā ir tikai viņi divi vien. Kurā vakaram un rītam nav nozīmes, kurā nav neviens cits, kas varētu pateikt kādu skaudīgu frāzi, jo pats ir dzīvē dziļi vīlies vienpatis. Aplī ir tikai divu cilvēku esamība. Un vēl pieskārieni vakaros un rītos, divi acu pāri, kas sastopas tikaiviens ar otru un neklejo nekur apkārt, mīmika, kura ļauj savstarpēji lasīt otra sejā visu kā atvērtā grāmatā un Sirdspuksti, kuri reizēm, šķiet, pulsē pilnīgi vienādā ritmā, veidojot melōdiju bez vārdiem, bet ar atmiņām un sapņiem. Bet melōdiju dzird tikai četras ausis, kuras ļaujas tikai aplī pastāvošajai kārtībai, jo, kad cilvēks ir iemīlējies, likumi nepastāv. Aplī ir tikai pašsaprotama kārtība, kas attīstās pati no sevis, kas mudina otram pieskarties, noskūpstīt, iečukstēt solījumu ausī vai kopā aizmirsties. Un nav nekādas nozīmes tiem, kas stāv ārpus apļa pavisam tālu vai arī pavisam tuvu, pie pašas robežas un cenšas ielauzties. Bet atslēgu nav. Ir tikai mīlestība, kas pārkāpusi pāri visiem žogiem, izgājusi cauri visām durvīm, varbūt ierāpusies pa logiem vai lidojusi cauri gaisa sfērām. Un Tā pulsē, karsē katru kvadrātcentimetru aplī, jo uztur mīlestības temperatūru. Un tur Viņi stāv, guļ, sēž, lido vai varbūt tāpat kā mazais kucēns skrien pa apli, sadevušies rokās. 

Un reizēm atrodas tādi kā Es. Kas stāv pie šī sfēriskā apļa un raud. Aiz laimes par to, ka mums, cilvēkiem, ir dota spēja novērtēt citu laimi. Un es stāvu, skatos un vienā brīdī aptveru, ka pats esmu gluži vai iemīlējies Viņu mīlestībā. Iemīlējies atklāsmē, ka dzīvē nekas, nekas nav tik skaists kā sievietes un vīrieša attiecību skaistums.