GANGA8: Vai tad ir pamats baidīties?

locitajs: Viņas siltais,maigais rīts!
Jā, šodien viņai pakrūtē viegli smeldza, satraukums, neziņa, cerības, kā bērnam Ziemassvētku vakarā, kā skolas izlaiduma ballē.
Viņai atrakstīja, iepriekšējā vakarā viņa saņēma vēstulīti oho pastkastē. Sekoja telefona zvans, vīrišķīga, bet reizē maiga, balss viņu uzrunāja tik brīvi, tik nepiespiesti un draudzīgi, ka likās- seni paziņas.
Vilkt pilno peldkostīmu vai bikini, šis jautājums viņu nomocīja visu rītu! Izvēle sekoja pēkšņi, jāķer Saule, viņa nosprieda un ielika somā spožo bikini ar pērlītēm.
Varētu viņš man atbraukt pakaļ, tomēr nē, labāk braukšu uz Vecākiem ar vilcienu, Ieva nolsprieda, ja nu mani atsakās vest, vismaz tas izpaliks!
Vējš trieca viļņus pret krastu, Ievas mati plīvoja vējā, ieva pati šūpojās vējam līdz kā milzīgs, kupls ievu krūms. Bikini bikšeles bija nogrimušas Ievas kuplajā pēcpusē, varētu teikt, ka tās nemaz nebija manāmas, ja nu vienīgi pērlītes spoži vizuļoja Saulītē, tā liekot nojaust, ka Ieva ko izstaro.Un ne tikai pērlītes atstaroja Saules starus, Ieva tiešām staroja, Ieva bija iemīlējusies, Ieva cerēja!
Jānopērk saldējums, Ieva izlēma,viņš ar drīz ieradīsies, tad varēsim kopā brist jūrā, peldēt Ieva neprata.
Kārl;is Ievu gaidīja jau pusstundu, laikam kavējas, Kārlis nosprieda.
Tad Kārlis ar smaidu vēroja miesās raženo sievišķi, kuras tuklajās roķelēs saldējums, bija grūti pamanāms.Interesanti, kā viņa gultā pagriežas uz otriem sāniem, domāja Kārlis.
Jāpiezvana, Kārlis vairs negribēja gaidīt, zvans un Kārlis visu saprata!