|
Žans Pols Sartrs teic: Elle citos. Cilvēks vienmēr domā šādi. Viņš vienkārši pauž izplatītu neizpratni, bieži sastopamu ilūziju. Ja esat nelaimīgs, tad domājat, ka tādu jūs padarījis kāds cits cilvēks. Ja jūtat dusmas, uzskatāt, ka tās jūsos izsaucis kāds cits. Vienmēr tas ir kāds cits!
Ja tu izjūti naidu, to izjūti TU. Ja esi nelaimīgs, nelaimīgs esi TU. Neviens tev to neuzspiež. Neviens nevar novest tevi dusmās, ja pats neesi nolēmis tās izjust. Un, kad esi nolēmis, tad jebkurš var tev palīdzēt, tad jebkuru var izmantot par ekrānu. Un tu varēsi projicēt. Neviens nevar padarīt tevi nelaimīgu, kamēr pats neesi nolēmis tāds būt. Tad visa pasaule centīsies tev palīdzēt kļūt nelaimīgam.
Vai tu kādreiz jūti galvu, ja tā nesāp? Ja galva nesāp, tu nejūti, ka tā vispār ir. Kad esi slims, tu jūti savu ķermeni. Kad esi vesels, tu to nejūti. Ja tu saproti to vienkāršo patiesību, ka galvassāpes liek tev apzināties galvu, slimība spiež apzināties ķermeni, tātad ir kaut kas līdzīgs slimībai arī tavā dvēselē, kas spiež apzināties savu ES. Citādi, ja dvēsele būtu pilnīgi vesela, tajā nebūtu nekāda ES. Tieši to teic Gautama Buda nekāda es nav. Ir tikai ne-es un tā ir paradīzes izjūta. Tu esi tik vesels un tik harmonisks, ka nav vajadzības atcerēties par es.
Vienu var pateikt tieši: tavas ciešanas izraisa tavas paša kļūdas. Tevī mīt Paradīze un Elle. Tu esi nelaimīgs, tāpēc, ka neuzņemies atbildību par sevi, savu rīcību. Uzņemies atbildību par savām ciešanām un tu atskārtīsi, ka tevī ir apslēpti visu svētlaimes, brīvības, prieka, apgaismības, nemirstības cēloņi. Nav vajadzīgs nekāds glābējs no ārpuses.
Dievs un velns- nav divi. Vārdam dievs un velns ir viena sakne sanskritā diva. No tās izveidojies divine(dievišķais) un devil (velns).Iekšējais dejo ar ārējo. Augstākais - ar zemāko. Svētais riņķo dejā ar grēcinieku. Tiklīdz cilvēks uzņemas atbildību, viņš kļūst viens vesels, visa divējādība pazūd. Elle kļūst par Paradīzi.
(No OSHO lekcijām) |
