Garaam_ejot: Mēs varam nopirkt mašīnu,kura mums patīk,varam samaksāt apkalpojošajam personālam,lai tas ar vēl lielāku ieinteresētību apkalpotu mūs(bārā,restorānā),taču mīlestība atnāk un iemājo mūsu sirdī neprasot mūsu atļauju,tā vai nu ir,vai tās vienkārši nav...un šeit nevar palīdzēt ne mūsu izglītības līmenis,ne maka biezums...un reizēm,kad aizlūst spārni(kad otrs neatbild uz mūsu jūtām vai izvēlas iet citu ceļu)mēs paliekam vieni ar savām sāpēm un dziļu vientulību sirdī.Saka,ka jāiemācās aizvērt durvis uz pagātni,bet tas nav tik vienkārši...saka,ka ja mēs turamies pie pagātnes,mūsu dzīvē nevar ienākt nekas jauns,bet varbūt ir jāļauj izsāpēt sāpei,un labi,ka to var izsāpēt caur dzeju,caur vārdu...

magone_2004: Vai nu tu viņu, vai viņa tevi...
Rauj, staipa un žņaudz.
Dzīve.
Gribēšana, varēšana un darīšana...
Kura būs pārsvarā? :)