|
Ielās,kur sāls pa kluso grauž manus jaunos zābaciņus Es eju meklēt savu pazudušo prieku..jau vairākas dienas nav viņš manīts Eju, klīstu stundām ilgi pa piesnigušām ielām Vēroju , kā sētnieki cītīgi turpina iesālīt sniegu.. Eju, līdz nosalstu Nav Beidzot ieslīdu klusā tējas namiņā,palūdzu lielu krūzi piparmētru tējas un sildos Un, skat tur jau viņš sēž Mazliet piesarcis, blēdīgi vainīgs skatās man garām Mans prieks Iedzeram tēju divatā ar prieku Un dodamies mājās Kāpņu telpā sparīgi piecas reizes noslauku kājas, sētniecei par prieku, jo zinu, ka viņa pa kluso aiz durvīm uzmana katru nācēju Reiz, malku no pagrabas nesot , noslaucīju tikai vienreiz, pēc tam mani kā skuķi rāja un stāstīja, cik grūti, ja cilvēki neslauka kājas Mans prieks ir atgriezies mājās..:) |
