...:) Pirmie "vientuļie" Ziemassvētki! Nez` kāpēc pat priecē...? Ir tik daudz nepaveiktu lietu, un tik daudz kārojas vēl iespēt paveikt! Pat nezinu ar ko sākt... Un kaut kā nav tās vientulības un pamestības sajūta (lai gan - visiem tik līdzjūtīgi izteicieni un skatieni par to, ka šos Ziemassvētkus palieku viena - ka drīz sākšu justies vainīga, ka man NAV tās nelāgās sajūtas, gluži pretēji - esmu priecīga :) ka BEIDZOT esmu viena). Cik gadus ilgojos, kāroju, vēlējos svētku laikā palikt pilnīgi viena, kaut aizmukt - mežā zem egles paslēpties (bet arī tur nav droši - ja nu nāk bērni rotāt tieši to egli meža zvēriem? ;) ). /paceļ ar pīrādziņiem nospeķotās roķeles pret zvaigznēm un sirsnīgi pateicas par iespēju baudīt tiešām mierīgus un bezrūpīgus svētkus!/ ;) Gribētos, lai arī citiem svētkos būtu tieši tāda dāvana, kas priecētu visvairāk par visu!!! :) Man ir! Un Jums? ;) |
