Katram savus svētkus

ieskrēju vakar pāris veikalos, šodien, sapirku visu nepieciešamo dāvanu taisīšanai, paburkšķēju par apkārtējo pūli un histēriju, atnācu mājās un ļaujos brīvdienu darbiem, domām un atpūtai.

tieši tā. brīvdienām. kad man bija 2 gadiņi vecāki mani, neprasot manu viedokli (par ko esmu joprojām šokā) kristīja mani pareizticībā, līdz ar to, oficiāli mani Ziemassvētki būs pēc pāris nedēļām. un svinēšana nekāda nebūs - tā ir vienkārši darba diena. un man - ateiskai dvēlesei - skandināt merī kristmas būtu diezgan zaimojoši.

shogad aizdomājos par to, cik tad šajās svētku dienās palicis tā īstā, kristietiskā, tā dievišķīgā brīnuma. un ar ļaunu prieku kontatēju, ka krustnešu mērķi (vismaz daļēji) izgāzās.

bet patiesībā.. pie kājas šopingošanas histērijas, komerciālismu, ateismu, kristietību, sniegputeņus un riebīgās kristmas dziesmas (kaut gan man pašai tā patīk) un pārējo. ir labi, ka mums ir laiks, kaut arī vienreiz gadā, kad mēs vairāk pievēšamies saviem tuvajiem un tālajiem, cenšamies padomāt par kaut ko gaišu, novēlam citiem kaut ko.

Tev es gribu novēlēt padomāt par sevi, pautināt sevi, iepriecināt sevi, jo tas kā Tu jutīsies ietekmē arī Tavējos.