|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 22-12-2010 23:57 |
|
4 89 |
Pirmssvētku laikā ....22.12.10
Pirmssvētku laiks ..... galvā šaudās visdažādākās domas, sajūtas, priekšnojautas un vēl nezin kas.Laikam tas pēc vakardienas, kad sarīkoju sev svētkus, jo noslēdzās vairāku mēnešu intensīvs darbs. Aizstāvēju savu pēdējo projektu un bij milzīgs prieks, ka trīs no maniem projektiem aizgāja "tautās"(arī vistrakākā ideja).Pēc tam šampanietis, vīns u.tt. Atbraucu mājās, atbildēju uz vēstulēm un tad gandrīz līdz rītam laiku veltīju sev. Iededzu sveces, uzliku disku ar Sāras Braitmenas un Lloida Vēbera mūzikas koncerta ierakstu, ieritinājos lielajā krēslā un, dzerot savu mīļāko vīnu skatījos šo skaisto koncertu.Paliktās aiz galvas aitiņas iespaidā aizvēru acis un 2 stundas mani pārņēma mūzika.Aizmirsu visu, kas ir pasaules un man apkārt un jutos ļoti labi.Jā, tā laikam ir, ka nevaru dzīvot bez jūras, mūzikas, labas sarunas un sporta.
Šodien gan nevaru saprast, kāpēc man kaut kā ir žēl. Vai ka aiziet vēl viens gads? kāds viņš bija un kāds būs nākamais?Ko viņš man deva un kā mainījos es? ko ieguvu, ko zaudēju?Kas no draugiem un tuvajiem aizgāja, kas nāca klāt? Vai viņi aizpildīs tukšo vietu? Simts un viena doma joņo.Ka viens darbs ir pabeigts vai ka tā dēļ atteicos no brauciena uz Jaunzelandi? Svētdien atbrauca mājās pārējie no mūsu kompānijas. Tagad domāju, vai pareizi darīju, ka neaizbraucu, bet saņēmu diplomu?Par vēlu sūkstīties, bet nākamo gadu noteikti kaut kur braukšu.Šodien bija jāsagādā pēdējā dāvana - nopirku vēl vienu aitiņu(tā ir fantastiska lieta) un pārējo, lai sagatavotos Ziemassvētkiem. Mēs viņus svinēsim savos laukos. Tā ir tradicija - pulcēties visai lielajai ģimenei kopā šajos svētkos.Bet pirms tam apmeklēsim baznīcu.
"Oho" izlasīju pēdējo dienu izvirzītos jautājumus un komentārus.Par sievišķību - svarīgs jautājums gan sievietēm, gan vīriešiem. Katram ir sava sapratne par to un sava atbilde. Man sieviškība vairāk saistās ar sakoptu iekšējo pasauli - gaišas domas, tīra valoda, jūtīga, kaislīga, sieviete ar sirdi un dvēseli u.tt.un ārēji - vienmēr sakoptiem apaviem, kājām, rokām,sejai,apģērbu (tam nav jābūt pēc pēdējās modes), bet tīram un glītam. Sieviete, kas vīrietim liek justies spēcīgam, ļoti vajadzīgam, interesantam un gudram. Sieviete kā kakliņš, kura šad un tad pagroza galviņu.Sieviete var būt mierīga vai kā uguns un vējš. Jā, man pēdējā laikā ne vienreizvien uzdeva jautājumu - kad es kļūšu mierīga. Varianti ir tikai divi: vai nu atradīsies kāds, kas mani savaldīs vai arī kad mani iznesīs ar kājām pa priekšu.Visvairāk ienīstu cilvēkos vienaldzību, neiejūtību,cietsirdību, skaudību, melus un intrigas.
Man patika arī jautājums: kāds ir vīrišķīgs vīrietis(ko pieminot gandrīz katra sieviete, arī es). Arī to katrs cilvēks saprot pēc sava prāta.Man vīrīšķīgs vīrietis (ne jau etalons, ideālu cilvēku nav) vairāk saistās ar spēju aizstāvēt ne tikai sevi, bet arī savus tuvākos cilvēkus(vienalga kādi viņi ir), aizstāvēt tos, kam tiek darīts pāri(ģimenē,darbā, uz ielas), kas liek sievietei justies maigai un sirsnīgai, noslēpt savus nadziņus(tie viņai ir vajadzīgi citur)pacietīgam( jo sievietes un vīrieša būtības ir tik dažādas), nebaidīties atzīt savu kļūdu/as(to es uzskatu par lielu vīrišķību),iejūtība u.tt. Domāju, ka gan sievišķības, gan vīrišķības pamatā ir jābūt cieņai vienam pret otru, spējai izrunāties,nevis pagriežot muguru, bēgt, nesakot nevienu vārdu(tā ir gļēvulība, kas vīrietim galīgi "nepiestāv"). Noteikti vīrietim ir jābūt savai stājai, spējai arī nepatīkamo pateikt tā, lai neaizvainotu otru, lai cik tas arī nebūtu sāpīgi. Protams, var jau uzskaitīt vēl nezin ko, bet vai tas ir vajadzīgs? Vai ir grūti būt tādam? Domāju, ka nē un tai pat laikā piedomāju, vai mans dēls tāds ir un būs? Bet es centos viņu tādu audzināt un pagaidām nevaru sūdzēties. Dievs dod to mums katram. Nu gan sarakstīju daudz.
|
sniegaroze: Izlasīju un aizdomājos...
Arī es esmu aktīva, sabiedriska un ar dzīvi apmierināta.
Bet šobrīd tāds nemiers sirdī, ka grūti atrast līdzsvaru.
Viss notiek, bet kaut kas gruzd... Man neraksturīgi...:)) #1 2010-12-23 09:10
snamlet: Paldies par atsaucību! Nedomāju, ka es tur būtu ko īpašu uzrakstījusi. Vienkārši es tāda esmu un arī būšu. Bet nemiers .... arī es mēģinu rast atbildi. Varbūt mēģināšu to izskaidrot nākamajā ierakstā. Par sevi es, laikam, zinu, kas ir vajadzīgs manam līdzsvaram, bet par to citu reizi. Varbūt es tikai tāda esmu. Būtu interesanti zināt, kā domā citi. #2 2010-12-23 10:04
Robchiks: Jaa, muusdienaas ar Sievieteem ir pagruuti, un ar Viirieshiem gluzhi taapat. Es nezinu, vai tur var vainot neviizhiibaa vecaakus, par to, ka ir izaugushi taadi beerni. Man dziivee ir gadiijies taa, ka no 8 gadu vecuma esmu audzis shkjirtaa gjimenee, un preteeji ierastajam kopaa ar teevu. Maates ietekme taatad nav speeleejusi taadu lomu, kaa Snamletas kundzes pieredzee ar deelu. es pat driizaak vareetu teikt, ka no savas maates esmu iemaaciijies to, kaada sieveite nedriikst buut attieciibaa pret viirieti un pret citiem cilveekiem. Arii no teeva viirishkjajos jautaajumos un saimniciskajaas lietaas nav bijis daudz ko maaciities. Taatad, tas par kaadu cilveeku esmu izveidojies ir bijis atkariigs pamataa no manis pasha. Veeljovairaak, man ir labs draugs un kursa biedrs, kursh ir izaudzis vispaar bez vecaakiem, un ne taapeec, ka vinju nav bijis, bet taapeec, ka vinjsh nevienam no vecaakaam nav bijis vajadziigs. Par vinju varu teikt, ka vinjsh izgrieziis pogas ljoti daudziem, ar savu dziives uztveri un pieeju.
Doma uz kuru vedinu, ir taa, ka katrs ir pats savas personiibas skulptors. #3 2011-01-01 17:47
snamlet: Piekrītu tam, ka katrs ir savas laimes kalējs un tomēr esmu pārliecināta, ka, to, kāds cilvēks ir izaudzis, viņš ir mācījies arī no negatīvā piemēra(kāds cilvēks nedrīkst būt). Arī tā ir sava veida mācība. Par cik es zinu savas dzimtas koku līdz piektajai paaudzei, tad varu teikt, ka sava loma ir arī gēniem, pat no senas pagātnes. #4 2011-01-01 18:51
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
