Dienasgrāmatas (blogi)

locitajs, 20-12-2010 10:37		6 89
Pārdomas Plauksta iegūlusies plaukstā, palsā migla pārvērš mūsu stāvus, tā mūs glezno mīļus un brīvus, Mēness caur mākoņu palagiem rāda mums ceļu, sniegus brienot mēs sarunājamies klusējot, šajā nakts burvībā vārds ir nevietā, svarīga ir pleca sajūta un cerība, cerība sastapt zaķēnu sniegā, un ja vēl kāds brien ceļu šajā ziemā, šajā pašā laikā, šajā pašā sniegā, tad kāda nozīme pasaulei,kas visapkārt, tad kāda nozīme mūsu mulsajai klusēšanai?

Komentāri

magone_2004: Kurš vēl iet šai ziemā pie stirnām un zaķiem ciemā divatā, ne pa vienam gan naktī, gan gaišā dienā?

2010-12-20 10:48

zero: ...kaada noziime?:)

2010-12-20 10:57

Naktsvijole_es: patīk Tavas pārdomas..:)

2010-12-20 10:57

SOLENA: Ko neparaksties zem savas dzejas, kā pats autors, m? :))

2010-12-20 11:32

locitajs: vai tad jaaparakstas? Es visiem esmu autors, ja kas

2010-12-20 11:33

studente1970: Ir jau labi,kas sējums beidzot tiks izdots,mmm?:))

2010-12-20 18:33

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Pārdomas