4.Advente

      Snieg, nepārtaukti snieg, viss līdzens un balts, it kā nebūtu vairs nevienas taks, neviena ceļa- nu īsts Sūnu ciems! Kokus un krūmus klāj bieza sniega kārta, kaut kur noveļas liels blāķis, nevarēdams noturēt lielo smagumu. Tālumā drūmi šalc meži, kaut kur no skursteņiem paceļas dūmu stabi. Ir salti. Tukši un klusi kļuvuši lauki. Cilvēki devušies uz svešajām zemēm lielajā peļņā. Tie, kas palikuši un vairs nespēj aizbraukt, raugās aizsnigušajos logos un kaut ko gaida- nu ,protams, Ziemassvētkus, bet tie vairs nebūs kā senāk, kad varēji pirkt ko sirds vēlas, nav jau ar ko Vienīgi bagātie līksmojas , tiem netrūkst nekā!

      Žēl, ka tāda netaisnība valda pasaulē! Bet arī mēs pamestie  gaidām Jēzus bērniņa piedzimšanu, šodien mūsu krēslu izgaismos četras svecītes un smaržos eglītes zars par spīti visam mūsu sirdīs ielīs gaišums un acīs pamirdzēs prieks!