lieka cerība

Cerēt un vilties... kā lecot pāri peļķei neveiksmīgi piezemēties tajā, un tad slapju smagumpunktu lēnām iet mājup. Kas liek cerēt? Kas liek sapņot? Kas liek "lidot"?

Cerēt - liela laime, iespējams, pati lielākā laime pasaulē; bet par cerību, kā jebkuru baudu pasaulē, ir jāmaksā: jo lielākas cerības mēs esam likuši, jo gaidāma lielāka vilšanās.

/Džonsons S./

Jā, labāk ir negaidīt neko, necerēt uz nekādu iznākumu... izgaršot sekundi, ko cilvēks veltījis man. Un "Paldies!" Un varbūt "Uz tikšanos"... kad Tev atkal ievajadzēsies mani, kad nebūs kāda cita, ar ko pakavēt laiku... Es zinu, ka esmu kā rezerves ritenis. Ērti gan. Es baidos, ka man apniks, bez cerības. Ja jau nav nākotnes, tad veltītajām minūtēm, sekundēm nav nozīmes.