Dienasgrāmatas (blogi)

LiLijana, 14-12-2010 08:49

6 52

Dvēsele

Es un tu.
Krīt upe no kalna augšienes,
Un bezdibens gaida: ’’Te esmu es!”
Augstums ar dziļumu:
Es un tu.

Melns, graujošs pērkons pārgāja
Un pakaļ nāk spoža varavīksna,
Spēks skaistumu nes:
Tu un es

Ap marmorstabu vija vīns
Kā patiesībai apkārt brīns,
Laiks apkampj mūžību
Es un tu.

Salts, noliedzošs un nelokāms ‘’nē’’
Un ticības pilna dvēsele,
Divas šķirtas pasaules
Tu un es.

Bet tuksnesis mūžam pēc jūras slāps
Un jūra mūžam pret krastu kāps,
Ilgas bez izredzes
Tu un es.

Kad tumša nakts kļūs saules lēkts
Būs būtības gredzens kopā slēgts,
Gūs pretības vienību:
Es un tu.

Kad sarkanais vakars ir piepildīts
Pār mūžības kalniem aust bāli zaļš rīts,
Gals tiekas ar sākumu
Es un tu.
*
Aspazija

Pēdējā laikā sevišķi tīk palasīt dzeju. Varbūt tas ir sniega pilnās ziemas ietekmē, kad vakari gari. Iededz sveci, ieritinies zem segas un baudi vērtības.

:))	..un ir...

citi ieraksti LiLijana d-grāmatā

Komentāri

joga: ..un pasaule tik brīnumaina liekas,
Kad mans gals ar Tevi gultā tiekas....:)

2010-12-14 08:58

LiLijana: un kā kāds varēja padomāt tieši to, ko padomāju, ka kāds padomās izlasot šo rindiņu, a??? man bija taisnība, ka kāds tā arī padomās to, ko padomāju es ka kāds padomās:)))))))))))))))))))))))))))))))))))

2010-12-14 09:01

joga: :))))

2010-12-14 09:02

LiLijana: Un nesmaidi te tik ļoti [nu, nu, pakrata ar pirkstu]:))))))

2010-12-14 09:06

kwazimorda: Pretības vienība-tas būtu riebums,vai? :)))

2010-12-14 09:31

LiLijana: katrs ir tiesīgs interpretēt sev piemērotā veidā:))) es gan domāju, ka tas drīzāk ir domāts-kā PRETĒJS:))))

2010-12-14 09:34

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.