maijupukite: Tā pa lielam un tīrās līnijās - skumji gan...Es šakatā pievienojos apcerīgajai notej un uzlieku uz galda salčuku...Piemēram, man piedāvātā tipa `laime`, nedara laimīgu mani....un tad man kauč kā sanāk meklēt visādas atmazkas....un tā...un iekosties salčukā... :))) Baltu Adventi, Tev ;)!

joga: Nu ja,es tak nau stulbs lai būtu laimīgs...:))

kolhoza_partorgs: laikam netic tam, ka laime ir reāla un ar viņu notiekoša.. un meklē visu, lai tikai tikt no tās neticību nesošas sajūtas...

bet iespējams, tas viss sasitīts ar viņa pieredzi ar šo sajūtu.. kādreizēja laimes sajūta atnesa nelaimes sajūta ( sorry par vardisko caureju) un tāpēc dara visu, lai pagātne neatkātojas...

cilvēkiem ar pieredzi tomer ir viens plus - viņš zin ko negrib un spēj to pateikt otram. /variants ar tomēr nezunāšanu un nevēlešanos teikt šeit netiek iztirzāts/

Adamsone: Kas par muļķībām - untumaini, egocentriski un pašlepni babuļi - kuri it TĀ vērti - itin labi iztiek ar fantāzijām. Jo laime, kā varbūt zināms, itin bieži nāk komplektā ar sirdssāpēm. Bet tā - miera vējos....Tīksmināšanās par sevi nesāp.:D:D

Nepieejamais: "atmazkas" rullē, īpaši kad par tādām tiek definētas, no otra cilvēka skatu punkta :)

esmucitta: varbūt cilvēks nemaz negrib būt laimīgs...vai arī nezinās, ko iesākt ar Laimi

cilveex: "Laime", tas ir no jēdzieniem, kuri derīgi literatūrai vai vēl labāk drāmai, bet nav derīgi realitātei. Atsmēres nav nepieciešamas lietām, kuru nav.