|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Conda, 09-12-2010 15:31 |
|
4 85 |
Sniega lāpstu sezona ir atklāta!Tagad malkoju izcili gardu ziemas tēju! Noskaņa ir burvīga. Šo tēju nejauši ieraudzīju veikalā, kad gāju pirkt ziemīgos graužamos - mandarīnus. Tagad sēžu un sajūsmā kaifoju. Mega, mega, mega garda! Šodienas otrā lieliskākā lieta pēc īstas ziemas dienas sajūtas. Pie tās piederas slapjas kājas,sarkans deguntelis, sarkani vaigi un mirdzošas acis. Es šorīt spiedzu! Aiz sajūsmas. Kā mazs bērns, kad ieraudzīju to skaisto skatu pa logu. Tiesa, mazliet sajūsma nolupa kā sienas krāsas plēksnīte, kad ieraudzīju, cik silti sasegusies sarkanā kumelīte - automašīna. Bet tas ir sīkums! Reizēm ir grūti izprast, kādas sajūtas pārņem, kad iekšā kūsā, gribas tirināties kā mazam šunelim un vaukšķēt visiem pilnas ausis ar to, cik skaista ir dzīve! Bērna sajūsma. Bet es nekaunos! Esmu sajūsmā par to skaidro, spirdzinošo ziemas gaisu, kad nav mežonīgi mīnusi un dvaša nesasalst, pirms tu esi pilnībā izelpojis to. Gribas ierakties sniegā un, metot to gaisā, skaļi smejoties, dzirdēt eņģeļus smejamies līdzi. Dzidri, kā zvaniņa skaņas. Tavā sirdī! Esmu sajūsmā, ka tagad es mīlu šo pasauli tik aizrautīgi, cik pirms gadiem pieciem necietu ziemas. Esmu sajūsmā par sniega mirdzošo un koši balto reibumu. Par miltaino ziemas gaismu, kas kā pieplakusi migla, pārstaigā visas pilsētas ielas. Esmu sajūsmā par iespēju izkustēties, ņemot lāpstu rokās. Un tad, ka esmu sievišķis? Toties pēc tam ir tīkams nogurums, gandarījuma sajūta par labi padarītu darbu, kā arī kņudinošas, bet patīkamas sāpes locītavās. :) Es stundām ilgi varu vērot līgano sniegpārsliņu deju. Domās sarunādamās ar tām. Es iedomājos, ka tās ir kā mazi eņģeļi, kas nes prieku un gaismu uz Zemes. Liekas - kas tur tik labs, atnākt, tikt samīdītam uz zemes melliem zābakiem. Bet kopā pārslas veido gaismu mūsu darba vakaros. Kad nogurušām acīm cenšamies stūrēt un saskatīt ceļu, kad smagāk kājām nākam no darba, sildot sevi ar domam par karstu vannu vai krūzīti karsta buljona. Īsta, smaržīga buljona. Ziemas vakari ir brīnumaini. Tiem piemīt tāds spēks, iedvesma un burvība! Skat, kā tavs rajons mirdz, mainās un ēnās izlokās pavisam citāds. Kurās mājās deg gaismas vakaros? Cik gan daudz no mums neprāto - kas notiek aiz gaišajām loga rūtīm, kādas domas un dzīves stāsti tur šobrīd risinās? Ziņkāre? Varbūt, bet arī tajā ir sava maģija! Kas ziemas vakari būtu bez kārtīgas ziemas segas? Pieej pie apsniguša koka stumbra un pačuksti savu ziemīgo vēlēšanos! Klusi paej garām bagātīgi apsnigušajam ceriņu krūmam, atstājot tam blakus savas pēdas. Paraugies atpakaļ - balts Dzīves ceļš, kurā atstāti tavu pēdu nospiedumi. Tik klusi, bet dzīvi. Tie runā. Tie aizsnigs cietan, bet tu vari izveidot jaunu rakstu. Tu aiz sevis vari atstāt pēdas. Bet vari arī iekāpt kāda pēdās. Kas gājis šo ceļu, ko domājis? Nez... Tas ir tas noslēpums, par kuru mums ļauj aizdomāties sniega būtība. Balsta diena, skaista diena, domīga diena. Un es jūtu, kā ieelpojot ziemas smaržu, es mirkli atrodos sprīdi virs zemes. Es jūtu Sevi, jūtu Pasauli! Tā ir tik skaista! |
Naktsvijole_es: Pazīstamas sajūtas,mani arī šodien velk uz sniega kaujām,izviļāšanos sniega kupenās,kaut kas no bērnības ir tajā visā...:)) #1 2010-12-09 15:39
typhoo: Skaisti! #3 2010-12-09 16:11
olivers: Par tādu ierakstu dienasgrāmatā prieks gan autoram, gan lasītājiem:) #4 2010-12-10 18:59
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
