dzīve kā pasakā(saprotamāk tiem,kas jau adaptējušies dzīvnieku tēlos)

"Principā - labi paēst ir mūsu visu interesēs" - laiski teica vilks, mierīgi ēdot svaigi nogalinātās aitas gaļu. "Redziet - mēs nodrošinām stabilitāti, kuras būtība ir tāda - jūs, ejiet un ganībās pašas atrodat ko ēst. Kā jūs to izdarāt, tas mūs diez ko neinteresē. Un MĒS savukārt visu laiku kādu no jums apēdam. UN TĀ VISU LAIKU. STABILI. Lūk tā arī ir stabilitāte. Mums vilkiem galvenais ir, lai te kāda aita pastāvīgi un STABILI būtu ko apēst. Principā mēs varam arī no Eiropas saldētu aitas gaļu dabūt, bet tad mums būs kāda aita jāsūta pretī... bet to ne visai patīk mums vilkiem darīt, jo svaiga gaļa ir labāka par saldēto. TĀDĒĻ NEBLĒJIET DAUDZ PAR TO, KA NAV JUMS KO ĒST. SAMEKLĒSIET! NE JAU PIRMO REIZI TĀ IR. Bija taču kara gadi, kad nebija vispār ko ēst un tik un tā redz - izdzīvojāt. Kas jums liedz izdzīvot arī tagad? Tas, ka mēs nākošajā gadā gatavojamies samazināt jums aitām dzeramā ūdens daudzumu un zālei uzliekam lielāku nodokli, bet gada laikā gaļā izlietosim apmēram 2 miljonus aitu un iegūsim daudz labu aitādu - Tas viss ir SABIEDRĪBAS INTERESĒS ... "
Tādas tās pasakas, un ne tikai pasakas, bet arī dažu kr@tīnu attieksme pret Latviju un latviešiem.