|
Es tik ilgi Tevi saucu
klusums sāka skanēt jau
melodijas priekšā teica
vējlukturis nemanāms
sniegputenis bēdas dzēsa
baltā priekā visu vērta
ilgas gaismojās no jauna
krāsu starā izvērtās
vizmoja un vizuļoja
skrēja pāri pasaulei
un pie tevis apstājās...
Dziļais noslēpums tas bija
kāpēc,kamdēļ Tu tā dari
un no visām savām maņām
liec man sajust tieši to?(R.) Atcerējos,ka katru dienu jāatrod vai jāierauga kaut kas jauns...tad nu lūk, šorīt veseli divi pārsteigumi,mazs melns minka baltā sniegā,brīnos,kā viņam nesalst ķepas,bet laikam tomēr tagad ir atkusnis un otrs...redzēju pirmo sarkankrūtīti,dīvaini,parasti tos var redzēt tikai janvāra beigās,februāra sākumā...degoša guntiņa sniegā kā mūsu sirdis ziemā... |
