ZIEMA

• "ziema" esot sens indoeiropiešu cilmes vārds, kura sākotnējā nozīme jau bijusi "ziema", "sniegs". Tam radniecīgi ziemas apzīmējumi ir sastopami leišu, prūšu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, čehu, poļu, krievu, grieķu, latīņu u.c. valodās.

Ticējumi

• No pirmā aukstā laika, skaitot trīs mēnešus uz priekšu, sāksies ziema
• Ja ziema auksta, tad vasara būs karsta.
• Ja ziema puteņaina un daudz sniega, tad vasara būs slapja.
• Ja ziemu pie jumtiem garas lāstekas, tad būs laba vasara.
• Kad ziemu lieli kupeņi, tad vasaru lielas labības kaudzes.
• Ja kaila ziema, tad nebūs augļu.
• Ja ziemā ir liela sarma, tad vasarā kokiem būs daudz ziedu un augļu.
• Ja ziemā stipri salst, tad nākamā gadā mežā sagaidāmas labas ogas.
• Jo aukstāka ziema, jo bērziem būs saldākas sulas.
• Janvara mēnesī no jumtu lāsteku ūdens piesaulē vajag gailim nodzerties, februarī - aunam, martā jau vērsim, tad gaidāma laba vasara.

Mīklas

• Kas tā par tiltinieci: upēm taisa tiltus virsū, bet baļķa neviena (ameiz)
• Liels, garš tilts, tilta galā ābele ar dažādiem āboliem (mālo ra aneidleiL ālag ,ameiz)
• Balta govs vairāk ēd nekā melna. (arasav nu ameiz)
• Divi plašas māsas, viena balta, otra zaļa, līdz viena zūd, tad otra taisās (arasav nu ameiz)

Sakāmvārdi un parunas

• Katrai ziemai sava vasara.
• Saule gan ir, bet ar zobiem.
• Salst, ka skaidas no zemes lec.
• Sniegs kā no Dieviņa pēļiem.
• Krusa birst kā no kretuļa.
• Ziema prasa, ko vasarā darīja.
• Ziemā taisi ratus, vasarā ragavas.
• Ziem` ar ragavām braukāt, bet ne ar ratiem.
• Ziema garāka kā vasara (mēdz teikt, ja redzami apakšsvārki).
• Ziemā rozes neziedēs, vecumā prieki nederēs.

Anekdotes

• Kāds pilsētnieks stāsta: "Reiz ziemā es braucu no pilsētas uz laukiem. Te, kur gadījies, kur ne, nāk rūkdams pretī liels lācis. Es živai no kamanām laukā un rudzos iekšā!" Laucinieks pabrīnās: "Ko? Ziemu rudzos?" - "Vai tad nu man bija laika apskatīties, vai tie bija rudzi, vai mieži," atsaka pilsētnieks.