joudasis: Liecies,tak,mierā,nekad nav tik sūdīgi,lai nebūtu vēl sūdīgāk:))

dzana_13: UN???? Otreiz vairs nav iespējas šinī dzīvē atgriezties. Gribi aiziet? Bet...nekad vairs neredzēsi to, ko redzi šodien. Tātad- vai ir vērts Aiziet, lai tevi sagrauž tārpi?!

Auguste: vakar man pastāstīja par kādu sievieti, kura pirms 2 dienām to izdarīja. jā, viņai uz to brīdi bija grūti, jā viņa par to runāja, jā tuvinieki zināja, centās palīdzēt, iesaistīja draugus, paziņas, speciālistus. un tomēr viņa izvēlējās aiziet. diemžēl. Palika izmisušie tuvinieki. Un katrs šobrīd dauza galvu pret sienu, mēģinot atbildēt KĀPĒC. kāpēc. kāpēc. un vainas apziņa: "ko es būtu varējis izdarīt, lai viņa izvēlētos dzīvot".

sasodīti smagi. un dzīvot, un cīnīties, un meklēt risinājumu, ko šobrīd neredzi arī ir smagi. cīnies par sevi! cīnies par tiem, kurus, izdarot pašnāvību, Tu atstātu ar to šausmīgo "kāpēc", uz kuru viņi meklētu atbildes visu savu dzīvi.
reāla palīdzība /bezmaksas/ - krīzes centrs "skalbes`. www.skalbes.lv 67222922

kamergrauzis: Ja ir bērni, tad Tev nav izvēles. Tad ir jādzīvo, jo Tu esi vajadzīga. Kad palaidīsi viņus pasaulē un būsu brīva, tad būs savādāk un te ir šodienas citāts no cita foruma par šo tēmu -
Ne velti saka, ka katram cilvēkam ir vajadzīgs jebkas, kas viņam sniedz prieku, vai piepildījuma sajūtu, jebkurš cilvēks grib justies vajadzīgs...un ja viņš nav vajadzīgs pat sev, tad ir varoņdarbs pasauli atbrīvot no sevis.
Dabai nav vajadzība pēc bezjēdzīgas eksistēšanas.
Pat kaktusama un sliekai ir sava nozīme.
Bet ja cilvēks neko vairs nespēj nevienam dot, ja viņš ir sevi piepildījis un uz visiem jautājumiem saņēmis atbildi, ja viņš ir sapratis, ka bez viņa būs labāk - tad iespējams tas ir pareizs risinājums.

No sevis piebildīšu, ka šādos brīžos vajag padomāt, ka miljoniem, varbūt pat miljardam, pasaulē ir daudz grūtāk kā Tev un tad varbūt paliek kauns par šīm domām.

dzana_13: Nu redzi, ir cilvēki, kuri Tevi komentēja. Un saproti to, ka droši viņiem vari uzrakstīt privāti, ja slikti. OHO- plašs,...bet TEVi komentēja nedaudzi...Kaut ari vajadzētu Tevi Atlupīt par tādam domam. :)

Naktsvijole_es: Varbūt tomēr ir risinājums,kaut vai bērnu dēļ Tev tas vienkārši jāatrod...savas sāpes un pārdzīvojumi katram ir tie sāpīgākie,bet apdomā labi,vai tas nav iemesls,lai kaut ko mainīt,kaut ko darītu,lai atrastu risinājumu,nolaist rokas un padoties ir visvienkāršākais,bet vai bērni spēs saprast,kāpēc viņiem vistuvākais cilvēks ir viņus gļēvulīgi nodevis...

violinn: Risinājums var nebūt šodien. Tas var atnākt rīt, parīt, aizparīt.Tik pacietību un lēnprātību drusku vajag.