milestibaIr žēl, ka tevi uzskata par nodzisušu zvaigzni, jo es esmu tik jauna un mans vārds ir Mīlestība. Es mēdzu atrast cilvēkus tad, kad viņi skatās un meklē mani. Sasildīt tos iemītniekus, kas dzīvo uz dažādām planētam, un iedegt gaismu tajos namos, kuros tā nav bijusi ilgu laiku. Dažkārt cilvēki mani nenovērtē, bet ir arī reizes, kad pārvērtē spējas..... Dievs un mīlestība divas tēmas, kas nedod mieru daudziem pasaules zinātniekiem, kas mēģina atrast skaidrojumu, bet tas nav viņu kompetencē. Katru pusgadu pasaulē kāds zinību vīrs vai sieva mēģina noskaidrot, kas ir ticība un kāda tai ir saistīta ar Dievu. Apgalvo, ka ticība ir ilūzija un Dievs ir tās auglis. Tajā pašā laikā miljoniem cilvēku lūdz, tic un cer, ka tas, ko viņi nespēj saprast, palīdzēs tiem, jo viņi ir vēl par maz gājuši savu ceļu pie Kunga. Katru dienu daudzās pasaules valstīs cilvēki sarunājas ar Dievu, jo tas ir kaut kas personīgs un gaišs, ko nevar laist pasaulē, kurā mīt tumsa, jo kāds ir izslēdzis gaismu, savu iegribu dzīts. Katru dienu kāds cilvēks mēģina noskaidrot, kas ir mīlestība. Viņš pieņem par pamatu to, ka tā pastāv. Un tad kādā pārdomu brīdi nonāk pie secinājuma, ka eksistē tikai bioloģisks un sociāls mehānisms, kas idealizē un paceļ mākoņos otru cilvēku. Gluži kā zinātnieks viņš nonāk pie secinājuma, ka tā līdzinās Dievam, kuru nav iespējams aptaustīt un darbus ieraudzīt, jo tas nav cilvēks, kas parakstās zem saviem darbiem ar redzamu tinti. Dieva un mīlestības raksts tiek veidots ar tādu rakstības metodi, ko cilvēks var sajust savā prātā tikai tad, ja viņš ir spējīgs atbrīvoties no maldiem. Atšķirība ir tajā, ka zinātnieks pēc noteiktas mīlestības atklāsmes seansa ir nonācis pie atziņas, ka mīlestība pastāv un tai ir saikne ar Dievu. Tieši mīlestība ir gaisīga, jo tai ir vajadzīga dzīva būtne un viņa nespēj eksistēt bez tās. Dievs var būt bez cilvēka, jo tas valda pār mūsu darbiem, augļiem un ,galvenais, pār cilvēku pašu, bet daudzi no mums to neatzīst, jo baidās pazaudēt ko tādu, ko paši nesaprot, bet bijību izjūt. Un ticēt sāk tad, kad ir pazaudējuši cerību, ticību, mīlestību un bieži arī sevi... Dievs ar Tevi runā, tikai atver savu sirdi, atbrīvo prātu un nemelo, jo tikai tā varēsi atrast durvis, kuras tiks atvērtas tad, kad klauvēsi...... Un Tavs dialogs lēnām pāraugs par sarunu, kuru varēs klausīties arī otrs cilvēks, un Jūs saņemsiet svētību, lai vienkārši dzīvotu ar atvērtu sirdi, un pienāks brīdis, kad spēsiet paņemt sirdi delnās un parādīt pasaulei, bet šo ceļa daļu es nevaru aprakstīt, jo katram tā ir sava.... |
