utopija

Dievs, sargā mani no mīlestības,

Tik skaistas, tik bezgalīgas,

Es vairs nevēlos skumt un smieties,

Es nevēlos gaidīt un tikties,

Es vēlos, lai tavs vārds apsnigtu,

Es vēlos, lai tavs smaids sasaltu,

Es vēlos kūpošus kāpostus šķīvī,

Es vēlos Saules siltumu, ne jūtas sirdī,

Es vēlos pacelties pāri mīlestībai,

Es vēlos neiespējamo!

Bez mīlestības gavēt, kur vēl tai pāri celties!

Sevi no visuma ravēt, kur tad man likties?

Tu vēlreiz pie loga pieklauvēji,

Tavs smaids bija mana Saule,

Tavs naivums, manas nogurušās domas,

Tava elpa, mans pavasara siltais vējš

Tavs pieskāriens, ugunskurs manā ledus pilī.

Es atceros, divi stari bezgalībā nekrustojas,

Divas sirdis mīlestībā dubultojas:)