Divi draugi....

 dzīvo zem mana jumta... Neesmu viņus redzējis, tapēc nošpikošu no senajiem grieķiem jeb piešķiršu viņiem cilvēku formu un īpašības....

Vienu nosaucu par SIR. Viņš redz un jūt tikai esošo. Ciparus un burtus uztver kā zīmējumu. Naudu nepazīst.... pat neinteresē....ir vienaldzīgs pret to. Ja kaut kas patīk, tad izrāda atklātu sajūsmu...ja nepatīk......novēršas un azver acis.... 

Otrs devu vārdu - PRĀ. Cilvēks - aprēķins:) Viņam bija svarīga  ne tikai šodiena, bet arī rītdiena. Kā šahists skaitļoja visus iespējamos variantus..pirms gājiena/lēmuma  izdarīšanas. Viņš neko nejuta.  

Un tā viņi dzīvoja.....kā aklais ar redzīgo.....viens otru papildināja...viens bez otra nevarēja......

Kad es gāju gulēt...arī viņi devās pie miera.... Kaut gan bija reizes, kad SIR kā jau gaisīga būtne, ik pa laikam naktī kaut ko zīmēja savā nodabā. Iespējams, ka šos zīmējumus es sajutu sapņu formātā...

Kādu rītu PRĀ pamodās un atklāja, ka........SIR ir pazudis........ 

Dienas beigās PRĀ saprata, ka SIR bija viņam kā gaisma....kā stabils pamats zem kājām... Diena nevis pagāja, bet vilkās kā .....gliemezis  maratona finiša taisnē:)

Pēc nedēļas SIR tomēr uzradās......netīrās drēbēs, noaudzis, nemazgājies un smagā reibuma pakāpē....

Aizstreipuļoja līdz gultai.....ievēlas tajā ar visām drēbēm...paspēdams tik izdvest: "Uztaisi,lūdzu, zupu"

PRĀ atcerējās, ka kaut kas tamlīdzīgs bija pirms n-tajiem gadiem.... un aizgāja gatavot zupu:))))