Paldies Dievam, draugus mēs izvēlamies paši.

Cienītā d-grāmata gribu pastāstīt kādos labirintos šodien staigāju.

Tas, ka pats rīts ir viens liels pārbaudījums, tas jau labu laiciņu ir skaidrs, bet tas, ka mūsu birojam nomainīta atslēga, tas gan izbrīnīja. Nu mazums ,nodomāju un zvanu darba kolēģim. Vienā minūtē, viss skaidrs. Kolēģim uz īso sagājis, jeb citiem vārdiem sakot tikko nosvinēja 40 jubileju, bērni izauguši,sieva visu laiku prasa naudu, darba kolēģis , kas uzbūvējis uzņēmumu izrādās arī nav vajadzīgs. Das ist fantastic! 

Piecus gadus pazemīgi lūdzu, lai ikdienas jautājumi neizaugtu līdz pretenzijām ik pa laikam ir jāapsēžas un jāparunā. Ar varu,protams, nevaru uzspiest šo problēmu risināšanas modeli. Jo vairāk pats esmu pietiekami impulsīvs un sakot kolēģa vārdiem ambiciozs. Bet es to formulētu savādāk.Katram ir jāatbild par saviem vārdiem un darbiem. Bet lai nu paliek. Zavtra razberjomsa!

Tik sen nebiju komunicējis ar policijas pārstāvjiem, kas šī insidenta sakarā tika iesaistīta—eksotika! Laikam vajadzēja justies vainīgam,ka izsitu stiklu, lai tiktu savā birojā. Pusdiena pagāja, kamēr durvis savedu kārtībā. Nākamreiz maksāšu atslēdzniekam. Tik daudz laika patērēts! 

Vakarā zvans , kolēģis kategoriskā tonī pieprasa tikt birojā.

Nav nekādas problēmas!!! Bet pirms mainīji  serdeni atslēgai, ko tu cilvēk domāji? Atnākšu ,paraudāšu un iešu mājās? 

Elektroniskajam pastam arī paroles nomainītas, tas ir tai pasta kastei ko radīju uzņēmumam un apmācīju kompanjonu. Arī lielisks gājiens,tikai visa noderīgā info sen jau ir pārlikta tur kur vajag. Ar ko tas cilvēks domā , es nesaprotu! ZINU, viņš domā, ka ir humānists! :)

20 gadus ignorēja sievu, sieva viņu , baudīja labklājību un vidusšķiras statusu. Tagad acīs skatoties krāpj to.

Es to nojautu tad , kad uzsākām rūpalu, un to sātanu nelaidu tālāk  personīgās attiecībās. Tikai un vieniģi profesionālās attiecības. Nekādu šašļiku un svētku svinēšanas kopā!

Bet pretenziju man nav pret viņu, jo katram savas prioritātes.Bet jautājumi gan ir , jo pietiekoši sūri un grūti pastrādāts, bet finansu jautājumi paliek starp kolēģi un grāmatvedi.  Cits otrajā mēnesī aizsūtītu tādu darba kolēģi , tā teikt …

Es šo jauko cilvēku savā sabiedrībā turēju.. nu jau piektais gads. Es ticu , ka nauda nav galvenais , ne dēļ tās tērējam savu laiku!  Nedaudz tā kā sāpīgi! 

PS. Konflikta būtība, pārpratums, pilnīgākie nieki, neatzvanīju,jo biju aizņemts.