Vienmēr gaidām... Nu ko svētki gandrīz pagājuši, vēl jau droši Rīga staro. Dailes teātrim arī lieli svēki- 90-tā jubileja, tā ka spēlē un donco, kavējas tālās atmiņās... Laukus klāj bieza migla, diena daudz neatšķiras no nakts. Un tas briesmīgais lietus! Ziņo, ka drīz gaidāms liels sals, bet varbūt vēl nebūs? Stirnas apciemo dārzu un grauž visu pēc kārtas, nekauņas it kā vēl nevarētu sameklēt zālīti!
Valdība raujas vaiga svieros, kā tik atstāt savu kabatu neskartu... Griež un griež, kamēr Bībele būs sagriesta...Ak, labāk par to nerunāt, mēs taču esam stipri, gan jau izdzīvosim arī šos laikus! |