Trolejbuss, kas aizveda mūs.....

Trolejbuss, šūpojās un lēnām  pieripoja pie pieturas un  tauta ātrā tempā sāka piepildīt to un vietas palika maz  tas līdzinājās konservu bundžai.Straume mani aiznesa pa vidu. Man sanāca aizķerties aiz stangas , kas radīja  izbrīnu  trolejbuss sāka braukt un tajā brīdi manāsacīs parādījās zibsnis – gaiši, kastaņu krāsā un manas acis ieurbās  sievietes matos.  Instinktu vadīts es paskatījos uz tevi. Manā priekšā  ar muguru  pret mani stāvēja  jauna sieviete,  kādus gadus 24 -25 veca. Vienkārši jauna parasta sieviete,  ko var redzēt katrā transporta līdzeklī.   Viņa pagrieza savu galvu un paskatījās uz mani, es novērsu skatienu.  Man radās vēlme pieskarties jaunajai sievietei, izjust viņas mīkstumus, tas man šķita ir izdarāms neradot aizdomas.Daudz negaidot noķēru mirkli,  kad trolejbuss  sāka kustēties no pieturas  un mans augums pavirzījās uz priekšu un es biju blakus sievietei.  Roka neviļus nolaidās uz viņas mīkstumiem un  delna maigi piekļāvās pie svārku izgriezuma. Sieviete pagriezās un paskatījās uz manu izbrīna pilno seju un viņa atkal skatījās uz citu pusi. Mana roka palika uz viņas ķermeņa.  Bet cilvēki sakustējās un , kāds bija nokļuvis starp mums. Es caur pūli skatījos uz nepazīstamo sievieti. Mūsu acis sastapāsun kādu mirkli veidoja dueli. Drīz arī tuvojās mana pietura. Es sāku lēnām virzīties uz izejas pusi un par laimi arī mana jaunā paziņa virzījās uz durvju pusi. Mūs pēc kārtas pūlis izspļāva no transporta līdzekļa.   Sieviete paskatījās uz mani un devās uz gājēju pāreju.  Man likās, ka viņas vērtējošajā skatienā nebija mīnusu manam tēlam. Kaut arī man, lai dotos uz mājām nevajadzēja iet pāri gājēju pārejai es ne sekundi nešaubīdamies devos pakaļ sievietei. Kopāmēs šķērsojām ielu un iegājām , kādus metrus četrsimts māju pagalmos.  Es gāju drusku nostāk no sievietes.  Lūk, arī kāpņu telpa! Negaidīti jaunā sieviete strauji pagriezās stāvot uz kāpnēm un vēroja mani. Es arī stāvēju kā zemē iedzīts un skatījos uz jauno sievieti nezinādams, ko iesākt?  Viņa lēnām izdarīja pāris soļus uz manu pusiun teica:

-         Jūs,  gribat man , ko teikt?

-         Jā, gribētu gan – atbildēju es.

-         Ziniet,  kad es jūs ieraudzīju trolejbusā , - teicu es,- manī uzliesmoja liesma....

-         Kāda liesma?

-         Nu, tāda iekšēja liesma....

-         Un....

-         Es pēkšņi sajutu, ka neķītras domas un apslēpta vēlēšanās tomēr var būt patīkamasun skaistas.

-         Kā to saprast? - izbrīnīti jautājasieviete.

-         Es jūs laikam tagad nedaudz pārsteigšu,bet jūs esat tāda jauka, jauna sieviete, ka es nevaru  tikt vaļā no domas.

-         Kādas domas?

-         Jūs esat tik apburoša un es vienkāršiesmu pārsteigts no savām domām par....to, kāda jūs esat kaila un kā  ir tad,kad jūsu krūšu gali paliek tvirti? – teicu es un gaidīju reakciju...

-          Ops... nu,  jā! – teica sieviete lēnām,  -  ko tādu vēl man neviens nebija teicis.

-         Arī es izpletu rokas...

-         Kā jūs to iedomājieties?

-          Kā, kā? -  biju pārsteigts es it kā šeitjau viss būtu skaidrs...

-         Tātad jūs gribat mani vērot ?

-         Jā, to arī.  Es ļoti vēlos jūs redzēt pietiekami tuvu, lai varētu pieskarties....un pamēģināt visu...- teicu es.

-         Es ļoti uztraucos un jau nezināju, ko teikt un darīt.

-         Un kāds tad ir jūsu vārds fantazētāj? –jautāja jaunā sieviete.

-          Jānis, - nopūtos es.

-         Krista...

-         Rets vārds, piebildu es, laikam arī kā sieviete jūs esat retums!

-         To jau es jums nespēšu pateikt,  jo par to var spriest citi....

Radās neveikla pauze. Mēs skatījāmies viens uz otru.

-         Jūs neuztraucaties tā,  Jāni! Jūsu vēlmes nav tik briesmīgas. Cik saprotu jūs gribat ar mani pamēģināt  glāstus un orālo seksu, pareizi?

-         Jā, klusi. -  teicu es.

-         Tātad jūs gribat, lai izģērbjos jūsu priekšā, bet ne vienkārši tāpat vien, bet jūs gribat tajā piedalīties. Es  pat domāju, ka kvēli...

-         Kā, man ir paveicies! Laikam viņa mani ir sapratusi pareizi! – nodomāju es , bet nepateicu....

-         Tad darīsim tā, teica sieviete, - rītdienas vidū es jums piezvanīšu un mēs paskatīsimies,  ko var darīt lietas labā.

-         Protams! -  atbildēju es nedaudz pārsteigts....

-         Tātad , rīt.

-         Visu labu, fantazētāj, - sieviete pagriezās un pazuda dzīvojamā nama durvīs.

Pats interesantākais ir tas, ka Krista man piezvanīja. Mēs sarunājām vakarā tikšanos. Krista izskatījās lieliski un es uzdāvināju viņai lielu puķu pušķi. Mēs nekur nesteidzoties dzērām „  Narvesen” nopirkto „ Latti” un baudījām rudenīgo Rīgas gaisotni un runājām.... Bet man radās jautājums,  kāpēc viņa piekrita... Izrādījās, ka viņa studē un strādā par  pasākumu koordinatori.  Dzīvo viena. Tā nejauši mēs bijām nonākuši līdz ieejai viesnīcā „ Albert Hotel ” Mana  pavadone pagriezās un teica:

-         Jāni, runājot par tavu vakardienas piedāvājumu, - esmu ar mieru. Es arī par to ilgi domāju un arī to gribu....

-         Man nebija, ko iebilst, jo arī es to vēlējos. Pēc pusstundas mēs bijām numurā un izģērbāmies. Kas bija patīkama nodarbe!

Krista , nesamulsa lēnām  vilka no sevis nost apģērbu un smaidīja. Uz viņas bija skaista balta, kruzuļota veļa. Manām acīm pavērsās skaisti drusku ieapaļi gurni, lieliskas trešā izmēra krūtis un labi kopta villaine.......