Atcerēties viņas vārdu.........

Ne velti Lomanosovs ir teicis, „ka jauni cilvēki nedrīkst doties klosterī, jo lūgšanās vietā Dievam viņi tērēs spēkus, enerģiju un laiku, lai prātā risinātu sava ķermeņa vēlmes”. Tagad esmu sapratis, kādēļ nav iespējams dalīt jūtas, jo tās ir mokošas. Jo jaunība ir periods, kad jūtas pieaug ģeometriskā progresijā attiecība pret ikdienas dzīvi. Un maigums sāk ārdīt tavu dzīvi, ja viņš nav atdots otram cilvēkam. Oskars Vailds ir teicis – „ Šāds neapmierinājums savās vēlmēs, kas sagrauj dvēseli ir postošs. Dvēseli var atvērt ar maigumu un mīlestību un arī ar citām izjūtām, kam nepiemīt izejas iespējas”. Un arī ar manu varoni arī tā nesen notika....  Sākās viss banāli. Pie viņa bija iebraukusi, kāda veca paziņa, kas vēlējās padalīties savos mīlas labirintos. Viņi iedzēra labu vīnu un nedaudz parunājās. Viņš redzēja viņas acīs vēlmi pēc tuvības...  Paziņa atpogāja vaļā viņa kreklu un ar lūpām piespiedās pie puņča un padevās. Viņš iegāja viņā un paziņa aizvēra acis. Viņš redzēja, kā mainās viņas seja no vēlmes pēc tuvības. No sievietes viņa pārvērtās par tīģerieni. Viņas ķermenis, kā rakstā mīlas romānos pārvērtās līdz nepazīšanai viss runāja par vēlmi. Viņa redzēja viņa rokas stipras un maigas ar piepildītām vēnām, kad tām pieskārās ar lūpām varēja just asins plūsmu. Paziņa redzēja un sajuta viņa vaigu, kas bija gludi skūts ar nelielu alerģiju zem vaiga. Un tad viņa sajuta siltās lūpas, kas no sākuma bija nogaidošas, bet beigās tas viss pārvērtās vienā lielā nelāgā uzmākšanās procesā. Tas bija briesmīgi...Viņai palika nelabi! Un vairāk arī paziņa neatcerējās........

Kad viņš bija pamodies viņa pīpēja pie loga vismaz tā viņa likās. Laikam ieraugot logā atspulgu, kas kustās gultā viņa pienāca pie viņa. Ar tādām, kā skumjām paskatījās  un jautāja:

-          Kas ir viņa?

Viņš lieliski saprata par ko viņa runā un atbildēja taisnību – ka nezin.

-          Bet tu taču sauci viņu vārdā?  Te guļot kopā ar mani. Viņš nespēja atcerēties, ka kādu būtu saucis vārdā. Bet viņš lūdza paskaidrojumu, kā viņš varēja , kādu saukt vārdā, kādu, kuras vārdu nezinu.....!?

-          Varat iedomāties viņa paziņas seju, kad tas jautāja, kādu vārdu tad viņš bija lietojis.

Viņa nodzēsa cigareti uzvilka jaku un aizgāja tā arī neko neatbildot viņam. Un tagad papildus visam viņa ir radušās šaubas par to, kas ar viņu bija noticis, kas nesaprotams, kas nedod viņam mieru. Un tagad viņam ir parādījušās bailes gulēt ar kādu.

Varonis paņēma atvaļinājumu un sēžot, kādu vakaru ar mani izstāstīja šo savu dzīves dienu. Tikai es viņam nevarēju palīdzēt varbūt tu vari? Arī tagad viņš mēģina atcerēties viņas vārdu, bet tas neizdodas.....