Dienasgrāmatas (blogi)

Z_kaktuss, 28-10-2010 20:28		9 22
Nenāciet klāt man rudenī, man rudenī jābūt vienai...Skumstu šai rudenī, ļoti, ļoti skumstu...sāp dvēsele! Ai, kā sāp....Raudu jau mēnesi un neviens jau man nevar palīdzēt...Ir pagājusi kolosāla, neprātīga, piedzīvojumiem bagāta vasara un kopā ar pirmajām dzeltenajām lapām atkal esmu viena:( Tā nu spēlējos tagad ar salasītajiem kastaņiem un birdinu asaras. Muļķīgi, vai ne? Bet neko jau nevaru padarīt! Šķiet, ka nespēšu vairs nevienam noticēt, diemžēl. Jau tā tas nācās tik grūti un rezultātā tikai smaga vilšanās!Nenāciet klāt man rudenī, man rudenī jābūt vienai...

Komentāri

luuse: Vasara tiešām bija skaista un esmu pozitīvu emociju varā no tās,domā labāk šādi.:)Un smaids sejā, to atceroties ,nepazūd.:)

2010-10-28 20:34

Z_kaktuss: Jā, bet ir tik ļoti, ļoti žēl, ka tai nebūs turpinājuma

2010-10-28 20:39

dilaila9: Viss plūst un mainās. Būs cits un vēl jaukāks turpinājums.:)

2010-10-28 20:41

Z_kaktuss: Kā gribās tam visam noticēt:)

2010-10-28 20:52

luuse: Turpinājums ,iespējams,visu būtu sabojājis un nebūtu tā skaistuma,ko atcerēties.:)

2010-10-28 20:41

leone: Nieki vien ir par to būšanu vienai.Pat šo dzejas rindu autore ir pārskatījusi vienaibūšanu un atzinusi,ka maldījusies.:))

2010-10-28 20:55

dilaila9: Galvenais ir nenokārt degunu un saglabāt dzīvesprieku. Viss pārējais notiks pats no sevis.:))

2010-10-28 20:55

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.