|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| sirdsbads, 24-10-2010 21:39 |
|
65 |
Musinājums, mulsinājumsKrievu sarunvalodā ir tāds brīnumains, saprotoša un bezpersoniska
kamnegadās nicinājuma pilns vārds zem tupeles pabāžamu un jau pabāztu
vīriešu apzīmēšanai - podkablučņiks. Gan to, ka latviešu valodā precīzu
un kodolīgu ekvivalentu nav izdevies atrast, gan arī to, ka varbūt
tādiem pāriem ir pašiem sava simbiotiskā laimīte, pagaidām var piedrāzt,
bet iztirzāt citureiz.
Tā vietā šodien Sirdsbada Burasjaucēja labu vēlošās
diletantpsiholoģijas rubrikā seko retorisks jautājums tiem vīriešiem,
kuri ikdienā baidās spert pirmo, otro vai trešo soli simpātiskas
sievietes virzienā - vai tas, ka jūs tādā situācijā nonākuši neesat, nav
afigenna labs simptoms?
Proti, ja rakstura, personības un gribasspēka tevī pietiktu tikai
zem tupeles pabāšanai, tad jau sen būtu ne čiku, ne grabu uzpazīts,
nomedīts, pabāzts un vairs nespirinātos. Cilvēku, kuri neder pat tam,
savvaļā ir stipri maz.
Kārtīgs un vērtīgs skuķis tikmēr labi redzēs, ka esi tikai kautrīgs - to
nekur nenoslēpsi - taču apzināti vai neapzināti turpinās vērot un
vērtēt vai tev pietiek apņēmības un gribasspēka viņas dēļ sevi pārvarēt,
tādā veidā palīdzot daudz vairāk kā nepārprotami nākot pretī. Neērts,
bet pārvarams un audzinošs handikaps. Simpātiju gadījumā, protams,
Un, arī tur ir potenciāls abpusgriezīgām auzām, it īpaši ar vilcināšanos, bet arī par to citureiz.
Kāda laba paziņa par tematu reiz teica apmēram tā - Ar kautrīgajiem
nekad neko nevar zināt. Iemācīsi viņam noticēt sev, apieties ar sievieti
un saprast cik ņemams šis patiesībā ir, un prom būs. Atgūt nokavēto. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
