|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 24-10-2010 16:40 |
|
49 |
Dzīve, kuru dzīvojam...Ak, kā sakārojās šodien man kādu sprediķīti sacerēt par tepat atrastām tēmām, jo kaut kā pašai man nav tādu, kas diži sirdi spiestu un tālabad būtu publiski cilājamas.... šodien atradu m_t_m dienenē spārnotu apgalvojumu, ka dzīve ir aiz tās robežas, kur beidzas tava komforta zona. Man liekas, ka tā vairs nav dzīve, tā jau ir elle, ko cilvēki viens otram pūlas noorganizēt, lai nebūtu par cita prieku līdzi jāpriecājas :))
Nu nav jau gluži tā, ka, ja tu nedzīvo nost cita dzīvi, tad tie citi ņem un sāk nodzīvot tavējo... Katram jau ir tiesības pašam uz savējo. Bet, ne katram tīk sevis paša vieglprātīgi sapurgāto dzīvot. Un tad nu kuļas pa pasauli vainotāji, vainojamos meklējot... Arī man nācies tādus pa brīdim sastapt, kad tie man ceļu pārkrustī :))
Un varbūt tieši tālabad ir vērts pašam sava ceļa virzienu zināt un laikus atcerēties, lai nenāktos tāda "nelaimīgā" dēļ pašam savā apmaldīties, tādējādi kļūstot par glābēju niknam kaklakungam. Kā tādus atpazīt? Pēc tā, kā tiek pieprasītas garantijas viņa, ne tavam laimīgumam ;)
Ja kāds nav laimīgs par to, ka es esmu laimīga, tad tā jau nav mana sāpe, bet viņa paša nemīlestība pret mani! Vai tad ne? :DDD Un tiem, kas dusmojas, citus par vainīgiem darīt gribēdami, tiem jāļauj jau pirmajā krustojumā garām sev tikt! Tikai cilvēki nāk un iet, bet viņu iesētais, ja sadīdzis, tad dzīvo pats... ar tavu lietu laistīts. Jo labi jau jūtas tikai tas, kurš kaut ko labu pats darījis, nevis katrs, kurš to gribējis vai no cita prasījis! :))
Tātad doma skaidra, vai ne? Dari sevi laimīgu, aplaimojot mani! Vai kāds to vēlēsies? Tas gan ir cits stāsts :DDD
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
