Pasaka.......

  Tu dzīvo ar mani! Eņģelis ar salauztiem spārniem,

     
          tik  jāmāk izlaist spārnus nolaizīt rētas un lidot.... – W. Senkevičs.

            Aizverot acis ir tumsa. Manas fantāzijas traucē koncentrēties. Nē, varbūt realitāte?... Man gribas pazust saldajā sapnī.Tumsā parādās tavs  stāvs- viņš ir nedaudz miglains uz tā ir redzamas laika pēdas un attāluma rētas, kas ir nostājušās starp mums.  Mēs lēnām tuvojamies viens otram. Tavs tēls paliek skaidrāks  un tik mīļš! Tavas acis !Tajās tik daudz maiguma un uguns dzirksteles, un vēlme būt kopā, kas veido mūsu auru gaišumu. Es gribu izjust tavu lūpu pieskārienu uzmanas ādas. Mūs nekas neapstādinās viss apkārtējais zudīs, aizlidos pasaules bezdibenī tik jūtas paliks kā tilts pār mīlestības upi, kas savieno... Mūsu skatieni sastapsies.  Es skatos un domāju vai  mūsu jūtas savienos vai esam uz viena viļņa, ...vai liesmas nenodzisīs, bet paliek siltāk, jo istabā deg sveces un gaisā virmo siltums . Viņa  pieskaras  maniem pleciem un satraukums pazūd. Es skatos uz tevi un lēnām pagriežos satveru  tavus  plecus....Pieskāriens, cik skaisti!  Tavs  deguntiņš pieskārās mana plecam  un tad vaigam, kas ir smalkiem rugājiem cenšos audzēt bārdu. Tev taču tas patīk... Tā viņu nekaitina, bet varbūt pat otrādi. Viņa nespēj saprast, kas tās par izjūtām, ko jūtu!?        Koncentrētiesnespēju  uz , ko vienu .....Tu mana esi! Tas šķiet ir pats svarīgākais šobrīd...es zinu, ka mani neviens neatvilks un neatgrūdis no pieskāriena TEV... Izjūtas ? Vēlmes? Kur esi vienīgi TU!!! Sveces nodziest ar zināmu čīkstošu skaņu, bet istabā tomēr ir gaišs.  Neizsakāms tavu roku siltums pieskaroties manām rokām, ko  meklē? Tā rotaļīgi  ;) . Nē, viņas nemeklē viņas vienkāršimani spaida :), kā kaķēnumaigu un pūkainu. :) Arī manas rokas sāk glāstīt tevi pieskaroties - mugurai , kaklam, matiem un pirkstu spilventiņi sajūt, ka tu esi pārklāta ar mazām skudriņām no labsajūtas,ko dod manas rokas. Mūsu lūpas nevar atrauties tās salīmētas kā ar līmi.  Tava mēle nodod mieru manai notiek kauja par telpu...kurš kuru?  Mēs aizmirstam  par laiku un cīnāmies, tu piekāpsies – nē,tu!
 Manas lūpas sāk  lēnām tuvoties tavam kaklam, deguns kutina tevi. Tagad es izjūtu, ka esi pārklāta pilnība ar mazām, mīļām  tirpu skudriņām.  Es jūtu....Pilnībā esmu  tavs pieskaroties katram milimetram tava ķermeņa izjūtas ir burvīgas... neizlaižot nevienu tavu skaņu es klusi jautāju:

-         Vai ir labi?

-         Jā, nejautā, bet dari.

-         Labi klusēšu!

Es ievelku plaušas gaisu, kam ir smarža tava un sākumaigi pētīt tavu ķermeni un  man sagriežas galva... Smarža atgānadina  man medus un karameļu sajaukumu. Mēs turpinām viens otru samīļot un skūpstīties. Tavas kustības aicina mani ...... ko tu vēlies , es gribu nolaisties uz zemes to arī daru tas ir tik patīkami - auksta grīda, kad tur nokļūst mūsu ķermeņi. Mēs noguļamies blakus. Es sāku tevi izģērbt unskūpstīt atkailinātās vietas. Cik patīkami! Es beidzot esmu tevi izģērbis, bet ne līdz galam palikusi veļa ir... Man patīk vērot tevi mazliet vēl.....Tava veļa ir tik sniegbalta tāda sajūta, ka no maniem pieskārieniem tā izkusīs...Es glāstutevi, bet tā nekūst... Tu guli ar atvērtām acīm un vēro mani, cik daudz ir tevī kaisles ir sajūta tāda, ka es saplēsīšu tavu veļu...., bet vēlēšanās saplūstman  ar tevi ir lielāka! Manas lūpas pieskaras tavam vēderam, mēle slīd augšup un pieskaras krūtīm ..... Tavas acis aizveras no labsajūtas. Mana roka maigi slīd pa kāju mēģinot piekļūt aizliegtām vietām,bet tavas kājas izbaudot šo baudu pašas paveras mani pirksti pavirza tavas biksītes sānis... mēle pieskaras tavam kaunumam.... Acis aizslīd ciet no labsajūtas....rokas arī nepaliek mierā.... tas palīdz manai mēlei.... Tu esi gatavs ieejiet manī! Telefona zvans.... pamodina Ievu.....