Dienasgrāmatas (blogi)

nnv, 17-10-2010 14:10

5 92

Nekas vairs nebūs tā, kā bijis

Esmu vasaras vidū. Man ir 17 gadi. Kopā ar krustvecākiem esam iebraukušineiedomājami skaistā vietā. Vispār jau mēs nolēmām nedaudz atpūsties meža nomalē.Bet tādu skaistumu ieraudzījuši, metāmies lielajā zemeņu pļavā. Stučkas rajons.Zemu noliekušies augstsprieguma vadi svinīgi dūc. Bites san. Sienāži spēlēsavas vijoles. Zemenes sārto zem kājām. Mēs jau pielasījām visus līdzi paņemtostraukus. Es apsēžos pļaviņā, ēdu zemenes. Skatos debesīs. Viscaur salda smarža.Vasaras rīta siltums ir tik patīkams, tik glāstošs, zeme silta. Rāpo skudras,citi kukaiņi. Negribas pamest šo jauko zemes nostūri. Gribas lai tā būtu vienmēr.

Pēkšņi viss mainās. Man ir 22 gadi. Ceļojums pa Volgu. 30 laimīgasdienas. Balts kuģis. Skan jautras melodijas. Esmu tālu prom no visa, kas bijavai nebija. Astrahaņā zied akācijas. Cik daudz un dažādas var būt akācijas!Koki, krūmi, pavisam maziņi krūmiņi. Krāsas no baltas, dzeltenas līdz tumšilillā. Un smārds! Nestāv klāt Parīzes parfīms. Stāvu uz klāja, skatos, kā plūstupe. Miers. Klusums. Baltais kuģis ipeld slūžās. Dzied kaut kur krastā lakstīgalas,bet skaņu pastiprina slūžu sienas.

Un atkal viss mainās. Esmu tumšāslazdā. Visapkārt tumsa. Tumsas mākoņi. Tumsa nav viendabīga. Vietām tumši pelēka,vietām darvas melna. Karsts. Man slāpst. Sirds vietā sāpīgs tukšums. Mēģinu atvērtacis. Nav spēka. Beidzot atveru acis. Virs manis vīrietis baltā uzsvārcī. Laikamesmu slimnīcā. Trūkst elpas. Gribas dzert. Man pie lūpām pienes glāzi. Ūdens irsilts, nedzīvs. Jāieslēdz skaņa, lai saprastu, ko ārsts man saka. Dzirdu –Infarkts. Aizveru acis. Mēģinu uzburt iepriekšējos jaukos skatus. Nekā. Deniņosdun – Infarkts.

Doma, viena vienīgā – Nekas vairs nebūs tā, kā bijis.

ceriņu migla

Sintija - slepkavības pasūtītāja

citi ieraksti nnv d-grāmatā

Komentāri

niica: Stučka- mana bērnība...Pēkšņi es arī atcerējos....:)

2010-10-17 14:41

Lovetta: kad kko tādu palasa-allaž uzrodās visādi flešbeki...atmiņa apmēram tāda pati..es-maza. vecāki braucot no zoodārza nogriezušies no ceļa un ar iebraukuši kkādās zemeņu pļavās. apburošs aromāts, saulē piebreidušās ogas dievišķi saldas un es ēdu, ēdu saujām...visu idilli aptumšo atceļš līdz jelgavai-guļu uz aizmugurējā sēdekļa un vemstu gumijas vanniņā uz auto grīdas. līdz gadiem 20 pat rokas ar zemeņu ziepi nemazgāju-riebās :DDDDDD

2010-10-17 15:16

blaumane: man jau bail lasīt Tavus ierakstus, zinu, ka būs šausmas kaut kādas agri vai vēlu, klau, šitā Tu sevi nobeigsi, šausmas stāstot un kultivējot, ir arī taču kaut kas skaists, ne tikai infarkti, ilonas un ievas slepkavnieces, brrrr

2010-10-17 15:23

Lilit: nekas.ja acis vaļā, viss vēl būs. Un tam, kas būs, arī būs krāsa, tikai saskatīsi tās pavisam citādi. vai es tāpēc skumstu par to, kas Bijis? Nē, katra diena ir īpaša. Un tā būs arī Tai, kas atmodās naktī.

2010-10-17 15:23

Just_: Caurums sirdī laikam līdzīgs, es atvainojos, tualetes poda caurumam - uzreiz aizskalo visu un atstāj tikai mazliet nosmērētas, baltas sienas? Nu, nu...

2010-10-17 15:52

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.