publicists: Mīlestībai nav rēķina to near izmērīt, ja to varētu izdarīt tad pazustu jēga. Reizēm sāp, bet, ja Tevī mīt iekšējais spēks tad sāpes beidzās.

publicists: Zini. kad otrs pastaigājās pa Tavu iekšejo pasauli Tu tomēr jūties vajadzģs un vissmagākais ir saprast, ka tad ir drūmi, būtu muļķigi liegties, ka betonēšanas darbi pastāv. Es tikai gribu būt parliecināts, ka, ja Tev ar cilvēku ir tik daudz pārdzīvots un ir piņemti lēmumi, kas ir radījuši sāpes tikai to neviens negrib saprast ir baismīgi tā izjust iekšējo strīdu dtr1idu neviss ar otru, bet ar sevi, jo meklē un centies mainīt dzīves uztveri un tas izdodas,, jo zinu, ka tas ir mans cilvēks, kura deļ esmu piedzimis, tikai sastapu es viņu pārāk vēlu un tas man rada iekšejo mieru - viss ir manās un Dieva rokās, jo .........................

publicists: Atbildēšu Tev ar dzejoli pēc kāda brīža. Manī mīt nezināms spēks par, kuru aizmirsis biju - Spējai pacelties un cīnīties, bet manī nav muļķīgas vēlmes sisties ar galvu betona sienā, jo tā var panākt smadzeņu trīci. Es negribu, lai mani pārņem vēlme sāpināt aiz sāpēm, jo tas ir cilvēciski, bet tam es esmu gājis pāri un taisos to darīt arī turpmāk, bet žēl ir otra, kam uzliktas ir klapes un viņš redz tikai to, ko pats vēlās redzēt un sāpina nedomājot par to, ka ir iespējams bumeranga princips. mēs varam iemest cirvi otram mugurā, bet tas var atgriesties atpakāļ un nogalināt otru. Tas ir nerakstīts ētikas princips nedari otram to, ko negribi, lai izdara ar Tevi.