Vilks

Vilks - sens karavīra spēka un goda simbols. Vilku ādas senatnē kalpojušas par karavīru apģērbu. Vilki ir aizjūgti Marsa un Apollona karietu priekšā. Daudzu tautu mītos karavadoņiem piemitusi prasme pārvērsties par vilkiem (vai lāčiem). Arī Latvijā... Cīņas maģija un vilkatība ir cieši saistītas.

Daudzviet vilks tiek attēlots kā ciltstēvs, dzimtas sākums - ir teikas, kurās vēstīts par vilceņu izaudzinātiem bērniem (kā jaunākais šāda tradicionāla mīta atspulgs ir Mauglis). Rems un Romuls, kuri zināmi kā Romas dibinātāji, bija vilceņu bērni.

Skandināvu mītoloģijā ir divējādi vilku tēli - divi Odīnu pavadošie vilki un tiem pretējais - pasaules sagrāvējs Fenrirs. Viduslaikos, iespējams baiļu ietekmē, vilki guvuši pavisam citu simbolisko skatījumu - tie dēvēti par ļaunuma un naida sākotni - es domāju gan - Krusta karos daudzi "ticības nesēji" tika nogalināti un bailēm no senajiem ģermāņiem un baltu zemju aizstāvjiem bija iemesls baidīties.