lasu dzeju

debesīs iededzas sārts vakara smaids
noplok ikdienas sakultā steiga
apskauj klusums, tik kluss kā vaids
soļu čukstu skan melodija

laternu gaismā lapkritis dejo
virpulī sagriezis māsiņas lapas
vakara reibušās domas klejo
mēģinot izdziedāt soļu melodiju

atbildu vakara degtajam smaidam
griežos kad rudens apskauta dejā
ikdienas kokteili malku pa malkam
dzeru lai reibtu, lai aizmirstos vējā

vakara dejā
lapas rudens triec sejā
ikdienas pelēko krāsu
piemirsis paletē iejaukt...

/kollin/